109

13. KÂPNES

Kâpnes savieno apakðstâvu ar pagrabu un augðçjiem stâviem vai bçniòiem, kâ arî nodroðina nokïûðanuno zemes virsas lîmeòa apakðstâvâ. Kâpnes sastâv no slîpiem elementiem � laidiem, kas veidoti nopakâpieniem, un horizontâliem elementiem � podestiem jeb kâpòu laukumiem. Kâpòu laidus ungalapodestus ieþogo ar margâm. Katrâ kâpnes laidâ nedrîkst bût mazâk par trim pakâpieniem. Ja laidâir tikai viens vai divi pakâpieni, tas ir bîstami no droðîbas viedokïa, jo cilvçks ðos pakâpienus varneievçrot un var notikt nelaimes gadîjums. Neçrtîbas rada arî tâds pakâpienu skaits laidâ, kas lielâks

par 10 � 12, tâpçc kâpnes bieþi sadala vairâkos laidos, ko sadala arpodestiem.

Izðíir kâpnes ar taisniem laidiem, kâ arî grieztâs kâpnes un vîtòukâpnes. Kâpnes ar taisniem laidiem atkarîbâ no laidu skaita viena stâvarobeþâs var bût vienlaidu (bez starppodesta), divlaidu (ar diviem laidiemun vienu starppodestu), trîslaidu un daudzlaidu.

Pçc atraðanâs vietas izðíir iekðçjâs un ârçjâs kâpnes.

Atkarîbâ no izmantotâ materiâla izðíir koka, betona vai dzelzsbetona,metâla un kombinçtâs kâpnes.

Koka kâpnes plaði izmanto telpu iekðienç, betona un dzelzsbetonakâpnes parasti ierîko no apakðstâva uz pagrabu, kâ arî çkas ârpusç.

Kâpòu pamatelements ir pakâpiens, kam izmçrus (augstumu h unplatumu b) izvçlas ar noteikumu, ka tâ platuma un dubultota augstumasummai b + 2h jâbût vienâdai ar vidçju cilvçka soli, t.i., 58 � 63 cm.Pakâpiena platumam jâbût ne mazâkam par cilvçka pçdu � 25 cm, betaugstumam � ne lielâkam par 18 cm. Kâpòu laidus parasti veido 85 �100 cm platus, bet podesta platumam jâbût ne mazâkam par kâpòulaidu platumu. Kâpòu margu augstumu uz pakâpieniem parasti izvçlas80 � 85 cm, bet uz podestiem � 90 � 100 cm.

235.att. Kâpòu veidi:a � vienlaida; b � divlaidu; c � divlaidu ar puspodestu;d � trîslaidu; e � grieztâs; f � vienlaida, ar grieztiem pakâpieniemlaida apakðgalâ; g � vîtòu kâpnes; 1 � apakðçjais pagarinâtaispakâpiens; 2 � kâpòu margas gar sienu; 3 � augðçjais pakâpiens;4 � galvenâs kâpòu margas; 5 � starppakâpiens;6 � kâpòu podests; 7 � puspodests

Koka kâpnes atkarîbâ no to atraðanâs vietas, veida un uzdevuma varbût ïoti daþâdas. Izðíir divus galvenos koka kâpòu veidus: kâpnes,kurâm pakâpieni balstîti uz kâpòu laidu pasijâm, un kâpnes, kuru

pakâpieni iestiprinâti kâpòu vainagos. Nokïûðanai uz bçniòiem bieþi lieto vienkârðas mansarda kâpnes,kuru pakâpieni sastâv tikai no kâpðïiem. Koku lieto arî griezto kâpòu, kâpòu ar grieztiem pakâpieniem,vîtòu kâpòu un kâpòu ar nevienâdiem pakâpieniem izbûvç.

Saliekamo dzelzsbetona kâpòu priekðrocîba ir tâ, ka to ierîkoðanai nav vajadzîgi sareþìîti veidòi.Monolîtâs dzelzsbetona kâpnes individuâlajâ bûvniecîbâ izmanto visplaðâk. Tâs var izbûvçt tieði uzgrunts vai ar turu palîdzîbu, uz kurâm balsta veidòus. Uz grunts parasti izbûvç pagraba un lieveòakâpnes.

110

236.att. Kâpòu telpas aprçíina paraugs (vertikâlais griezums un plâns)

237.att. Koka kâpnes, kampakâpieni ir izgriezti laida pasijâ:1 � kâpòu laida pasija; 2 � pildiòð;

3 � kâpslis

238.att. Koka kâpnes, kam pielaida pasijâm pienagloti

trîsstûrveida koka elementi:1 � kâpòu laida pasija;2 � trîsstûrveida kokaelements; 3 � pildiòð;

4 � kâpslis; 5 � podests;6 � podesta sija;

7 � kâpòu laida atbalstsija;8 � statnis; 9 � koka tapas

239.att. Koka kâpnes (a), kampakâpieni iekalti vaigos (b), balstîti uz

pienaglotas atbalstbrusas (c) vaitçrauda vai alumînija leòíprofila (d):

1 � kâpòu vaigs; 2 � kâpslis; 3 � pildiòð;4 � bultskrûve; 5 � atbalstbrusa;

6 � tçrauda vai alumînija leòíprofils

240.att. Namdaru kâpnes:1 � apakðstâva pârseguma sijas izmija; 2 � kâpòuvaigs; 3 � bçniòu vai mansarda pârseguma sija;

4 � grîdas apmale; 5 � grîda; 6 � augðstâva pârsegumasijas izmija; 7 � kâpslis

111

241.att. Kâpnes ar grieztiempakâpieniem (a; b � plâns):

1 � gulsnis (ðíçrsgriezums 50x100 mm);2 � statnis (50x50 mm);3 � îsâs sijas (50x100 mm);4 � statnis (50x100 mm);5 � sija (80x100 mm);6 � statnis (100x100 mm);7 � pildiòð;8 � kâpslis

242.att. Kâpnes ar nevienâdiem pakâpieniem

243.att. Kâpnes ar figurâliem pakâpieniem (a) unkâpnes, kurâm blakus pakâpieni viens pret otru

izvietoti 120o leòíî (b)

244.att. Saliekamâs dzelzsbetona kâpnes:1 � podests; 2 � kâpòu laids; 3 � margas; 4 � rokturis;

5 � plauktiòð laida balstîðanai

112

Íieìeïu kâpnes parasti ierîko uz grunts. Mûrçjot íieìeïu kâpnes, nedrîkst pieïaut, ka sakrît ðuves �jâpârsien gan garenðuves, gan ðíçrsðuves. Îpaða uzmanîba jâpievçrð íieìeïu kâpòu ðuvju kvalitâtei.

Kâpnes bieþi veido nevis no viena, bet no daþâdiem materiâliem. Laidu pârejas parasti izgatavo nometâla vai dzelzsbetona, bet pakâpienus no koka.

Çkai, kam bçniòos nav izbûvçtas dzîvojamâs telpas, nav nepiecieðamas stacionârâs kâpnes uzbçniòiem. Nokïûðanai bçniòos var lietot pârnçsâjamâs vai saliekamâs saimniecîbas kâpnes. Ja mâja irneliela un tajâ nav saimniecîbas telpu, ðâdu kâpòu glabâðanai bieþi nav vietas. Ðim gadîjumam uzbçniòiem var ierîkot saliekamâs kâpnes, ko nolaiþ tikai lietoðanas laikâ. Kâpòu konstrukcijas un izmçrivar bût ïoti daþâdi.

245.att. Saliekamo dzelzsbetona pakâpienubalstîðana uz íieìeïu starpsienas un

kapitâlâs iekðsienas:1 � kapitâlâ iekðsiena; 2 � saliekamiedzelzsbetona pakâpieni; 3 � podests;

4 � pusíieìeli bieza starpsiena; 5 � pamats

247.att. Monolîtâs dzelzsbetona kâpnes uzgrunts:

1 � monolîtais betons; 2 � gruntî ieblietçtasðíembas; 3 � garenstiegrojums;

4 � ðíçrsstiegrojums

246.att. Íieìeïu kâpnes

248.att. Pie lûkas vâka piestiprinâtas trîsposmu saliekamâs bçniòu kâpnes:a � lûkas atvçrðana; b � kâpòu nolaiðana; c � kâpnes nolaistâ stâvoklî; 1 � bçniòu lûkas vâks;

2 � lûkas vâka atvçrðanas atslçgas kâts; 3 � lûkas vâka aizbîdnis; 4 � starplika;5 � kâpòu augðçjais posms; 6 � kâpslis; 7 � kâpòu slîpuma fiksatori; 8 � viras; 9 � kâpòu vidçjais

posms; 10 � kâpòu apakðçjais posms

113

14. DURVIS

Durvis ir atverams vai aizverams norobeþojoðais elements sienâs un starpsienâs; tâs nodroðinaiekïûðanu çkâ un savieno savâ starpâ iekðtelpas. Durvju ailas aizpildîjums sastâv no aplodas un vienasvai divâm vçrtnçm, kas iestiprinâtas aplodâs vertikâlo siju virâs. Pa aplodas perimetru ir grope, kasnodroðina vçrtòu cieðu piekïauðanos aplodai.

Atkarîbâ no durvju atraðanâs vietas izðíir ârdurvis, iekðdurvis un tehniskâs durvis (pagraba, bçniòu).

Ârdurvis ierîko çkas ieejai vai izejai uz terasi, verandu, balkonu vai lodþiju. Parasti durvju ailasplatums ir 75 � 80 cm; palîgtelpâs � 60 cm.

Pçc vçrtòu skaita izðíir vienvçrtnes, pusotrvçrtnes (ar divâm daþâda platuma vçrtnçm) un divvçrtòudurvis.

Pçc telpas norobeþoðanas rakstura izðíir cieðâs (vienlaidu), pusstiklotâs un stiklotâs durvis. Stiklotâsdurvis nav vçlamas dzîvokïos, kur ir mazi bçrni.

Pçc atvçrðanas virziena izðíir vienâ virzienâ atveramâs, abos virzienos atveramâs, bîdâmâs, salokâmâsdurvis un virpuïdurvis. No cilvçku evakuâcijas nodroðinâðanas viedokïa vienâ virzienâ atveramâmdurvîm jâveras uz âru.

Atkarîbâ no ievirojuma durvju vçrtnçm var bût labais vai kreisais atvçrums, tâpçc tiek izgatavotasabu veidu viras un slçdzenes.

Pçc konstrukcijas izðíir pildiòdurvis un plâkðòu durvis.

Pagaidu, kâ arî saimniecîbas çkâm no dçïiem var izgatavot vienkârðas durvju vçrtnes, ko sauc parnamdaru durvîm.

Furnitûras vietas aizzîmçðana un iestrâdâðana durvîm jâveic precîzi un rûpîgi.

Bîdâmo durvju ierîkoðana veramo durvju vietâ dod iespçju izmantot to telpas platîbu, kasnepiecieðama durvju vçrðanai. Arî bîdâmâs durvis var bût vienvçrtnes un divvçrtòu.

Ja garâþa ir apkurinâma, jâveido siltinâtâs durvis.

Durvîm no kâpòu telpas uz bçniòiem, lûkai uz bçniòiem, kâ arî durvîm no iekðtelpâm uz garâþu, jatâ atrodas dzîvojamâ mâjâ, ir jâbût nedegoðâm vai grûti degoðâm.

249.att. Atvçruma virzieni un slçdzenes vienvçrtnes (a)un divvçrtòu durvîm (b):

LA � labais atvçrums;KA � kreisais atvçrums;LS � labâ slçdzene;KS � kreisâ slçdzene

114

250.att. Pildiòdurvju (a) un plâkðòudurvju konstrukcija (b):

1 � aplodas sija; 2 � horizontâlâs sijas;3 � vertikâlâs sijas; 4 � pildiòð;

5 � seglîste; 6 � koka râmis; 7 � kokalîstîtes; 8 � metâla skavas; 9 � plâtòveida

materiâls

251.att. Ârdurvju fasâdes:1 � aploda; 2 � vçrtne; 3 � stiklojums;4 � ârçjais apðuvums (vagondçïi vaidekoratîvâs lîstes); 5 � dekoratîvâskoka lîstes stikla piestiprinâðanai;

6 � dekoratîvais slâòainais papîrplasts

252.att. Namdaru durvis ar íîïveidaiedzîtòiem (a) un pienaglotiem

ðíçrskokiem (b):1 � dçïi; 2 � íîïveida iedzîtnis;3 � rokturis; 4 � iekaïamâ vira;

5 � ðíçrskoks; 6 � atgâznis; 7 � aizbîdnis;8 � uzliekamâ vira

253.att. Vienvçrtnes (a) un divvçrtòubîdâmâs durvis (b):

1 � saplâksnis vai citsplâkðòmateriâls; 2 � aizpildîjums;

3 � koka karkasa brusa;4 � ledusskapja magnçtiskâ blîve;

5 � metâla apmale

115

15. LOGI

Logu uzdevums ir nodroðinât telpâs vajadzîgo dabisko apgaismojumu un vçdinâðanu. Tâ kâ logi irarî telpu norobeþojoðie elementi çkas ârsienâs, tad, lai telpas bûtu ne tikai gaiðas, bet arî siltas, tiemjâbût ar pçc iespçjas mazu siltumcaurlaidîbu. Kvalitatîvu logu bloku izgatavoðana un montâþa dodlielu kurinâmâ ietaupîjumu, nodroðinot telpâs arî çrtîbas.

Lai telpâs bûtu nodroðinâts normâls dabiskais apgaismojums, to logu kopçjam laukumam jâbût10 � 20% (verandâs � pat lîdz 50%) no grîdas platîbas.

Telpu dabiskais apgaismojums ir atkarîgs arî no telpu skaita, to formas un izvietojuma, kâ arî noorientâcijas pret debespusçm. Lai telpu izgaismotu pçc iespçjas dziïâk, logu augðmalai jâbût iespçjamituvu griestiem. Attâlumam no grîdas lîdz palodzei jâbût 75 � 85 cm. Logu bloka galvenâs sastâvdaïasir aploda un vçrtnes jeb râmji.

Loga augðdaïâ ne zemâk kâ 180 cm virs grîdas var ierîkot vçdlodziòu (mazâk jûtams caurvçjð).Logos lieto 2,5 � 4 mm biezu stiklu.

Pçc konstrukcijas logu bloki var bût ar atseviðíâm vçrtnçm. Ðâdiem logu blokiem abas vçrtnesveras uz iekðpusi.

Logu blokiem ar savienotâm vçrtnçm ârçjais un iekðçjais vertikâlais râmis savâ starpâ savienoti arsavilcçjskrûvçm un ievietoti kopçjâ virâ. Virtuves logu noblîvçðanai lieto kokvilnas auklu vai porolonuspeciâlâ gofrçjumâ. Blîvçjumam jâbût elastîgam, gaismizturîgam, salizturîgam un ilgizturîgam.

Stikla iestiprinâðanai loga vçrtnçs ir izveidotas gropes, kuru platums un dziïums ir atkarîgi no stiklaizmçriem. Stiklu var iestiprinât ar vienkârðo vai divkârðo tepçjumu, kâ arî ar koka lîstîtçm. Stiklaizmçriem jâbût tâdiem, lai pa visu perimetru ap stiklu bûtu nosegtas vismaz ¾ no gropes platuma unstikla malu garums bûtu 3 � 5 mm mazâks par attâlumu starp gropju kaktiem (lai to varçtu brîviievietot gropçs un, logu râmjiem mitrumâ uzbriestot, tos nesaplçstu). Stikla savienojumam ar râmijâbût hermçtiskam, lai novçrstu mitruma, sniega, vçja, skaòas un smaku ieplûðanu caur to. Latvijâparasti lieto logus ar dubulto stiklojumu, bet ieteicams bûtu lietot ar trîskârðo, pat èetrkârðo stiklojumu.Neapkurinâmâs telpâs var lietot arî vienu (vienkârðo) stiklojumu.

Polimçrmateriâlu logu bloki savu kvalitâti nemaina jebkuros laika apstâkïos.

Logu blokus parasti izgatavo kopâ ar furnitûru. Tos obligâti nepiecieðams antiseptçt un izolçt nomûra vai vieglbetona sienâm.

254.att. Vienvçrtnes logs (a), divvçrtòulogs ar vçdlodziòu (b), divvçrtòu logs ardaþâda platuma vçrtnçm (c), divvçrtòulogs ar virslogu (d), trîsvçrtòu logs (e),

neatverams logs ar vçdinâðanas reþìi (f):1 � vçrtne; 2 � aploda;

3 � vçdlodziòð;4 � ðaurâ vçrtne;

5 � cieðais logs (virslogs);6 � horizontâlâ sija (ðíçrskoks);

7 � þalûzijveida reþìis;8 � vçdinâðanas durtiòas

116

255.att. Loga vçrtòu atvçrðanasvirzieni un shematiskie apzîmçjumi:

a � vienkârði atveramais logs;b �atvâþamais logs; c � piekârtais

logs; d � kombinçtais logs, kasatverams ar atvâþami pagrieþamo

ierîci; e � ap vertikâlo asi pagrieþamslogs; f � ap horizontâlo asi pagrieþams

logs

256.att. Logu bloki ar atseviðíâm (a) unsavienotâm vçrtnçm (b):

1 � ârçjâ aploda; 2 � aploda;3 � blîvçjums; 4 � iekðçjâ vçrtne;

5 � ârçjâ vçrtne; 6 � stiklojums; 7 � lîstestikla iestiprinâðanai; 8 � lâsenis;

9 � grope; 10 � noteka; 11 � vçrtnesiekðçjais râmis; 12 � vçrtnes ârçjais

râmis; 13 � savilcçjskrûve

257.att. Logu bloki ar trîskârðo (a) un èetrkârðo stiklojumu (b):1 � vçrtne ar vienu stiklu; 2 � aploda; 3 � savienotâ vçrtne; 4 � vçrtne ar dubulto stiklojumu;

5 � vçrtne ar trîskârðo stiklojumu

258.att. Logu bloka aplodas nostiprinâjums loga ailâ:1 � koka klucis; 2 � drîvçjums; 3 � nagla; 4 � noteka; 5 � ârçjâ

palodze; 6 � aploda; 7 � koka íîlis vai starplika

117

259.att. Logu blokauzstâdîðana:

1 � ailas pârsedze;2 � koka íîlis;3 � aploda;4 � drîvçjuma sprauga

260.att. Ârçjâspalodzes

konstrukcijaapmestai mâjai:1 � apmetums;2 � aploda;3 � cementa java;4 � papes naglas;5 � cinkotais skârds

261.att. Iekðçjo palodþu konstrukcijaíieìeïu sienâ (a) un koka sienâ (b):1 � logu bloks; 2 � iekðçjâ palodze;

3 � siltumizolâcijas drîvçjums;4 � siena; 5 � ârçjâs palodzes cinkotaisskârds; 6 � ruberoîds; 7 � kronðteins;

8 � koka lîstes

262.att. Loga aplodas montâþas pârbaude ar:a � svçrteni; b � taisnleòía stûreni; c � universâlu lîmeòrâdi � stûreni;

1 � lîmeòrâþi; 2 � lineâls

118

263.att. Logu palodþu augstumu atzîmju noteikðana ar paðgatavotu nivelçðanas lîmetni:1 � masîvs akmens; 2 � miets; 3 � dçlîtis; 4 � gumijas vai plastmasas ðïûtene; 5 � stikla vai

plastmasas caurulîtes; 6 � ûdens lîmenis caurulîtçs; 7 � vizuâlâ lînija; R � repers; R1 � repera

atzîme, pârnesta ar vizuâlu lîniju; A � loga palodzes augstums

264.att. Logu aplodu nostiprinâjumiailâs:

a � mûra sienâ; b � koka sienâ; 1 � mûrasiena; 2 � koka siena; 3 � bitumenizçtikoka klucîði; 4 � koka íîïi; 5 � naglas;6 � spraislis; 7 � drîvçjums; 8 � gropes

loga aploda; 9 � oderloga aploda;10 � apmale; 11 � plankojums;

12 � apmetums; 13 � dzelzsbetonapârsedze

265.att. Koka klucîðu novietojums íieìeïu mûrasienâ:

a � nepareizi, jo íîïveida klucîtis iemûrçts otrâdi;b � nepareizi, jo klucîtim nav íîïveida formas;

c � nepareizi, jo klucîða ðíiedra ir paralçla naglasiedzîðanas virzienam; d � pareizi, jo naglu

iedzîðanas virziens tangenciâls koksnes ðíiedrai,pareiza íîïveida klucîða forma un orientâcija

íieìeïu mûra sienâ

Izðíir ârçjâs un iekðçjâs palodzes. Ârçjâs palodzes veido no cementa javas, slîpas, ar kritumu uzârpusi, bet virsû piestiprina cinkoto skârdu ar 3 � 4 mm pârkari.

Iekðçjâs palodzes jâpieliek pirms telpas apmeðanas. Lai uz palodzçm nekrâtos ûdens, to virsmaijâbût apmçram ar 1% kritumu uz telpas pusi.

119

16. VÂRTI

Vârtus veido vârtu ailâs nostiprinâts vârtu aizpildîjums. Vârtus ierîko ðíûòiem, kûtîm, kâ arî daþâdaveida þogiem. Izmçri ir atkarîgi no vârtu uzdevuma.

Ðíûòiem, kuros paredzçta smago maðînu iebraukðana, veido 3,0 � 3,6 m platus un 3,0 � 4,3 maugstus vârtus, kûtîm � 2,1 � 3,0 m platus un 2,1 � 3,0 m augstus vârtus.

Pçc vçrðanas veida izðíir veramos, bîdâmos, salokamos un paceïamos vârtus. Individuâlajâ bûvniecîbâparasti izmanto tikai veramos vârtus.

266.att. Siltinâto garâþas durvju konstrukcija:1 � aploda; 2 � vçrtnes râmis; 3 � iekðçjais dçïuapðuvums; 4 � siltumizolâcija; 5 � ârçjais dçïu

apðuvums; 6 � bultskrûve; 7 � uzliekamâ metâla vira;8 � apmale

267.att. Þoga vârti:1 � þoga stabs; 2 � vertikâlie dçïi; 3 � horizontâlie ðíçrsdçïi; 4 � uzliekamâ vira;

5 � atgâznis; 6 � augðçjâ apmale; 7 � apakðçjâ apmale

120

17. DZÎVOJAMO MÂJU ELEMENTI

Pie dzîvojamo mâju elementiem pieder lieveòi, terases, verandas, lodþijas, balkoni, erkeri, frontoni.Daþreiz nesoðo iekðsienu aizstâj ar kolonnâm.

Lievenis ir neliela vaïçja vai daïçji slçgta piebûve pie çkas durvîm. Mûra mâjâm lieveni veidogalvenokârt no íieìeïiem vai betona, koka mâjâm � no koka. Lieveni pie mâjas durvîm var veidotvienpusçju vai trîspusçju � ar pakâpieniem no trim pusçm. Tâ izmçri ir atkarîgi no ieejas durvju platumaun atvçrðanas virziena. Ja çkai ir 90 cm platas vienvçrtnes durvis, lieveòa laukumu parasti veido150 � 160 cm garu, ja divvçrtòu � apmçram 200 cm garu. Lieveòa laukumu parasti veido 100 �130 cm platu, bet pakâpienus � 28 � 30 cm platus un 15 � 16 cm augstus. Lai ârdurvis aizsargâtu notieðas nokriðòu iedarbîbas, virs lieveòa bieþi ierîko jumtiòu. Jumtiòa segumam izmanto to paðu materiâlu,ar ko nosegs jumtu.

268.att. Trîspusçja (a) unvienpusçja lieveòa plâns (b):1 � çkas ârsiena; 2 � ârdurvis;

3 � lieveòa laukums;4 � pakâpieni; 5 � margas

269.att. Koka lievenis, kam pakâpieni balstîti uzkâpòu laidu pasijâm (a), un lievenis ar kastveida

kâpnçm (b):1 � pakâpieni; 2 � margas; 3 � lieveòa laukums;4 � pamati; 5 � hidroizolâcija; 6 � grîdas sijas;7 � koka tapa; 8 � atbalstdçlis; 9 � kâpòu laidu

pasija; 10 � dzelzsbetona pamats

270.att. Lieveòa izveidojumsgruntîs, kurâs sala iedarbîbâ

var rasties kûkumoðanâs:1 � lievenis ar pakâpieniem;

2 � ârdurvis; 3 � dzelzsbetonapârsegums; 4 � çkas ârsienaspamati; 5 � lieveòa stabveidapamati; 6 � lieveòa pamatupçda; S � grunts sasaluma

dziïums

271.att. Lievenis ar dzelzsbetonakâpnçm (a) un

tâ veidòu konstrukcija (b):1 � monolîtâ betona pamats;2 � stiegrojums; 3 � cementa java;4 � uzbçrta smilts, bûvgruþi utt.;5 � ieblietçtas ðíembas vai oïi;6 � mietiòi; 7 � veidòu sânu dçïi; 8 � mietiòi; 9 � pakâpienu veidòi

121

272.att. Kombinçtâ íieìeïu lieveòaðíçrsgriezums (a) un kopskats (b):

1 � liesa betona sagatavoðanas kârta;2 � íieìeïi; 3 � betona vai

dzelzsbetona plâksnîtes; 4 � uzbçrtasmilts, bûvgruþi, ðíembas utt.;5 � lieveòa sânu íieìeïu siena

273.att. Terases konstrukcija:1 � virspamats; 2 � dçïu grîda; 3 � statòi;

4 � margas; 5 � spâre; 6 � dçïu klâjs; 7 � jumta segums; 8 � dçïu apðuvums;

9 � augðçjais vainags

274.att. Verandas konstrukcija:1 � íieìeïu stabveida pamati;

2 � pamatu hidroizolâcija;3 � apakðçjais vainags; 4 � statnis;5 � spraislis; 6 � augðçjais vainags;

7 � spâre; 8 � dçïi; 9 � jumta segums;10 � dçïu apðuvums; 11 � logs;

12 � grîda; 13 � notekdçlis;14 � dzelzsbetona vai íieìeïu

pârsedze � virspamats

122

Lai lieveni varçtu çrtâk apkopt un nebûtu traucçta ârdurvju atvçrðana, kad lievenis ir apledojis, tâlaukumu labâk veidot tikai 3 � 5 cm zemâku par ârdurvju slieksni, bet kâpnes no lieveòa laukumaatdalît. Ja lievenim ir vairâk par trijiem pakâpieniem, tam jâierîko koka vai metâla margas.

Terase ir vaïçja vai slçgta çkas piebûve, ko var uzskatît par iekðtelpu turpinâjumu. Tâ ir paredzçtalietoðanai labvçlîgos laika apstâkïos. Terasi parasti ierobeþo ar margâm un apaudzç ar vîteòaugiem.Grîdu ierîko 15 � 45 cm augstâku par zemes virsmu un parasti veido no koka, betona, íieìeïiem,akmeòiem vai citiem vietçjiem materiâliem. Tai ir jâbût lîdzenai, ar nelielu kritumu uz ârpusi. Teraseiparasti veido koka karkasu, tikai bez apðuvuma un aizpildîjuma. Terase var bût piebûvçta pie mâjasvai arî to ar mâju var savienot neliela pâreja � galerija.

Veranda ir neapkurinâma, no divâm vai trîs pusçm stiklota telpa ar kapitâlu pârsegumu. No pârçjâsmâjas daïas tâ ir atdalîta ar sienâm, kam ir pietiekama siltumizolâcija. Siltâ laikâ verandu var izmantotpar papildu dzîvojamo platîbu, bet aukstâ laikâ to parasti izmanto kâ palîgtelpu. Verandu ierîko mâjasdaïâ, kas vçrsta uz dienvidiem vai austrumiem. Parasti verandu veido no koka, retâk lieto citu materiâlu.Lielâko daïu verandas logu veido cieðus (neveramus). Starp verandas un galvenâs çkas sienâm jâatstâjapmçram 2 cm plata sprauga, ko nosedz ar seglîsti.

275.att. Lodþijas plâns:1 � lodþijas grîda; 2 � dzîvojamâs telpas;3 � ârsiena; 4 � logs; 5 � durvis izejai uz

lodþiju; 6 � starpsiena; 7 � margas

276.att. Mûra çkas balkona konstrukcija:1 � íieìeïu sienâ iespîlçta dzelzsbetona plâtne;

2 � margu statnis; 3 � betona pakâpiens;4 � balkona durvju aploda; 5 � siltumizolâcija;

6 � starpstâvu pârsegums; 7 � enkurs;8 � leòíprofils enkura piemetinâðanai; 9 � noteka;10 � ieliekamâ detaïa margu statòu piemetinâðanai;

11 � balkona grîda; 12 � hidroizolâcija

277.att. Erkeri � daudzstûrveida(a), trapecveida (b), trîsstûrveida

simetriskais (c), trîsstûrveidanesimetriskais (d), riòíveida (e) un

taisnstûrveida erkers (f):1 � starpsienas; 2 � ârsiena;

3 � logs; 4 � ailstarpa

123

Lodþija ir çkas fasâdç iebûvçta telpa, kas fasâdes pusç ir vaïçja, bet no trîs pârçjâm pusçm norobeþotaar sienâm. Lodþiju izmanto par balkonu vai terasi. Minimâlais lodþijas platums ir 100 � 120 cm, betto vçlams veidot platâku, lai tajâ varçtu novietot nelielu galdu ar krçsliem. Lodþijas grîda jâierîko arnelielu kritumu uz âru lietusûdeòu novadîðanai, tai jâbût no ûdensizturîga materiâla. Margas veido nometâla, koka, plastikâta vai íieìeïu mûrçjuma.

Balkons ir vaïçjs, ierobeþots izvirzîjums, ko izbûvç ârpus çkas ârsienas plaknes starpstâvu lîmenî.Balkons sastâv no nesoðâs konstrukcijas, grîdas un margâm, tâ platums ir no 70 lîdz 150 cm. Balkonagrîdu parasti veido monolîtu no cementa javas. Nav ieteicams veidot keramikas plâksnîðu, linoleja vaicita materiâla grîdu. Balkona grîda jâveido ar nelielu kritumu prom no çkas. Par margâm kalpo tçraudareþìi. Koka sienâs balkona nesoðo konstrukciju parasti veido, starpstâvu pârseguma sijas izlaiþot ârpussienas.

Erkers ir ârpus çkas fasâdes ârçjâs plaknes izvirzîta telpas daïa, ko ierobeþo ârsienas. Plânâ erkeriemvar bût ïoti daþâda forma, tie var bût çkas vai tikai viena stâva augstumâ.

Frontons ir çkas galasienas trîsstûrveida augðdaïa, kas norobeþo bçniòu telpu. Ja frontona apakðdaïânav dzegas, tad to sauc par zelmini. Frontonu var veidot no tâ paða materiâla, no kura veido sienas, vaiarî no cita materiâla. Labâkam çkas arhitektoniskajam noformçjumam frontonu ieteicams atdalît nopârçjâs galasienas, tam veidojot atðíirîgu apmetumu vai krâsojumu. Ja bçniòos veido mansardu, frontonuparasti siltina un tajâ ierîko logu.

Kolonnas ir atseviðíi vertikâli balsti, kas paredzçti slodþu uzòemðanai no pârseguma un jumtakonstrukcijâm.

18. PALÎGBÛVES

Garâþu var iebûvçt dzîvojamâ mâjâ vai saimniecîbas çkâ, piebûvçt tai vai veidot atseviðíi. Ieteicamsveidot iebûvçtu garâþu un izvietot to cokolstâvâ vai pagrabstâvâ zem dzîvojamâm telpâm. Ðâda garâþaparasti ir apsildâma un çrta lietoðanâ, jo iekðçjâs kâpnes to savieno ar dzîvojamâm telpâm, tiek ietaupîtaarî dârza platîba. To drîkst darît tikai tad, ja nav augsts gruntsûdens lîmenis.

Lai automobilis varçtu iebraukt zemç iedziïinâtâ garâþâ, pie tâs durvîm ârpusç jâieveido slîpa izbûve�panduss. Tas nedrîkst bût pârâk stâvs, ieteicamais slîpums � ne lielâks par 1 : 9 � 1 : 10. Laukumamgarâþas durvju priekðâ jâbût ar kritumu 1 : 50 virzienâ prom no çkas. Pandusa abâs malâs jâveidoatbalstsiena.

Ja veido pie çkas piebûvçtu garâþu, ðim nolûkam parasti izvçlas sienu bez logiem un durvîm. Garâþuvar piebûvçt gan pie dzîvojamâs, gan saimniecîbas çkas, tomçr to nedrîkst izvietot blakus guïamtelpâm.

Atseviðía garâþa jâbûvç vismaz 7 m attâlumâ no citâm celtnçm. To ieteicams izvietot pçc iespçjastuvâk gruntsgabala robeþâm piebraucamâ ceïa pusç. Garâþas minimâlie iekðçjie izmçri ir 2,8 x 5,0 m,taèu to ieteicams bûvçt lielâku ( 3,0 x 6,5 m). Garâþas durvju minimâlais augstums ir 180 cm, betplatumam jâbût vismaz 40 cm lielâkam par automobiïa platumu.

Garâþu ir vieglâk veidot no íieìeïiem, vieglbetona blokiem vai citiem ugunsdroðiem materiâliem.Grîdu veido no betona. Garâþai parasti veido savietoto jumtu. Pârsegðanai vieglâk lietot saliekamosdzelzsbetona pârseguma paneïus. Atseviðíai garâþai var veidot arî koka pârsegumu, kas tomçr navvçlams. Apskates bedre ir jâierîko atbilstoði darba droðîbai. Tai jâbût nosegtai. Garâþâ jânodroðinaefektîva ventilâcija, arî ja durvis ir aizvçrtas. Ventilâcijas ierîkoðanai var izmantot 150 mm diametrametâla vai plastmasas cauruli, kam galâ ir skârda reflektors. Cauruli izlaiþ cauri jumtam un izvirzavismaz 50 cm virs jumta klâja. Garâþas apgaismoðanai, kâ arî periodiskai vçdinâðanai var ierîkotðauru logu.

124

278.att. Panduss automobiïaiebraukðanai zemç iedziïinâtâ

garâþâ:1 � atbalstsienas pakâpienveida

pamati; 2 � padziïinâjums nokriðòuûdens savâkðanai; 3 � betona

segums; 5 � velçnas; 6 � smilðuaizbçrums; 7 � betona vai íieìeïu

atbalstsiena; 8 � hidroizolâcija

279.att. Pusíieìeli biezagarâþas siena (1) ar

pilastriem (2)

280.att. Garâþas metâla durvju stiprinâjumsíieìeïu sienâ:

1 � íieìeïu siena; 2 � metâla durvis;3 � leòídzelzs durvju aplodas vertikâlâ sija un

apakðçjâ horizontâlâ sija (slieksnis);4 � metâla enkurs

281.att. Automobiïa apskatesbedres augðçjâs malas

izveidojums:1 � bedres siena;

2 � bedres vâka vairogi; 3 � leòídzelzs apmale; 4 � metâla

enkurs

Ja gruntsgabals atrodas uz nogâzes, mâkslîgâ reljefa un lçzenâku vai horizontâlu teraðu veidoðanaibieþi bûvç atbalstsienas, kas pasargâ terasçjumu no erozijas un uzòem zemes spiedienu. Lai nogâziaizsargâtu pret izskaloðanu, terases malâ ir ieteicams izrakt nelielus grâvîðus, kas nokriðòu ûdeni novadîsuz zemâku vietu, kâ arî iestâdît krûmus. Ja nogâzes reljefa lîmeòu starpîba ir liela, terases nostiprinâðanaijâveido atbalstsiena. Atbalstsienas veido galvenokârt no akmeòiem, íieìeïiem un betona vai tokombinâcijas.

125

282.att. Akmens atbalstsiena ar pakâpi (a),dobi (b) un niðâm (c)

283.att. Nogâzes nostiprinâjums arvelçnâm:

1 � velçnas; 2 � mâli; 3 � drençjoðsmateriâls (oïi, ðíembas u.c.)

284.att. Kombinçtâatbalstsiena:

1 � dzelzsbetona pamats;2 � stiegrojums;

3 � dzelzsbetona atbalstsiena;4 � akmens apðuvums;

5 � akmens plâtne

285.att. Masîvâs atbalstsienas (a � f) un atvieglotâatbalstsiena (g)

Siltumnîcas konstruktîvais risinâjums var bût ïoti daþâds. Visbieþâk lieto koka vai metâla karkasakonstrukcijas. Siltumnîcu ekonomiskâk ir bûvçt paðu spçkiem. Tâs jumtu un sienas var veidot nostikla vai plçves, kâ arî ðos materiâlus kombinçjot. Iegâdâjoties siltumnîcas elementus, to izmçrusvçlams pieskaòot iespçjamo stikla lokðòu izmçriem. Jânodroðina siltumnîcas efektîva vçdinâðanabez caurvçja. Visi kokmateriâli ir jâantiseptç (uzskata, ka tas nav vçlams no agrotehniskâ viedokïa).

Siltumnîcas karkasu vçlams balstît uz ðauriem (6 � 8 cm ) betona lentveida pamatiem. Siltumnîcasvar veidot atseviðíi vai piebûvçt pie dzîvojamâs vai saimniecîbas çkas austrumu vai dienvidu pusç,tâdçjâdi nodroðinot to aizsardzîbu arî pret aukstajiem ziemeïu vçjiem.

Akmens atbalstsienas var veidot ar pakâpçm, kâ arî ar dobçm vai niðâm, dekoratîviem augiem.Atbalstsienâm nepiecieðams ierîkot drenâþu no 50 mm diametra keramikas caurulçm, kuras ievietoatbalstsienas apakðdaïâ ik pçc 2 � 2,5 m ar nelielu kritumu uz ârpusi.

126

288.att. Saules ungaismas atstarojums un tocaurplûde stiklotai sienaidaþâda slîpuma leòíos, ja

saule spîd pret stiklu(ðíçrsgriezumi):

a � 90o leòíî; b � 45o leòíî;c � 15o leòíî

286.att. Lecekðu un siltumnîcu orientâcijaatkarîbâ no debespusçm (plâns):

a � vienslîpes lecekts; b � divslîpju lecekts;c � siltumnîca orientçta nepareizi;

d � pieïaujami; e � pareizi;1 � ziemeïu � dienvidu meridiâns;

2 � siltumnîcu garenass; 3 � siltumnîcas

287.att. Siltumnîcas intensîvâapgaismojuma zonas atkarîbâ nosaules stâvokïa ziemâ un vasarâ

127

289.att. Daþâdu siltumnîcuðíçrsgriezumu shçmas:

a � vienslîpes, ar ieraktu celiòu;b � tas pats, pusotrslîpes;

c � tas pats, divslîpju;d � vienslîpes, ar vertikâlu

sânsienu; e � tas pats,pusotrslîpes; f � tas pats,

divslîpes; g � vienslîpes, ar slîpusânsienu; h � tas pats,

pusotrslîpes; i � tas pats,divslîpju; j � divslîpju, ar slîpi

atgâztâm sânsienâm;k � pusapïa; m � daudzposmu

jeb bloíçtas

290.att. Daþâdizâìmateriâlu pusfabrikâti

(aksonometrija unðíçrsgriezumi):

a � ðíautnis; b � dçlis;c � lata; d � lecekðu logaðprose; e � liela laiduma

siltumnîcas ðprose; f � mazalaiduma siltumnîcas ðprose

128

291.att. Daþâda lecekðu logubalstîðana (ðíçrsgriezumi):

a � uz apaïkokiem; b � tas pats,uz ðíautòos izfrçzçtâm gropçm;c � uz ietvara; d � uz ietvara un

robota atbalstklucîða

292.att. Divslîpju lecekðuðíçrsgriezuma shçmas:

a � ar lecekðu logiem, kas ieviroti piekores ðíautòa; b � ar plçvi segtas latiòu

lecekts konstrukcija; 1 � apaïkokastatnis; 2 � tas pats, ietvars; 3 � tas

pats, statnis; 4 � kores dçïi; 5 � lecektslogs; 6 � viras; 7 � cinkota skârda

jumtiòð; 8 � no latiòâm izgatavots sânuietvars; 9 � latiòas plçves balstîðanai;10 � maza diametra tçrauda caurule;11 � plçve; 12 � plçve, satîta rullî;13 � statnis (miets); 14 � ietvaru

atbalsti

293.att. Daþâdas divslîpju lecekðu konstrukcijasar plçves segumu (aksonometrija):

a � no latiòâm un tçrauda elementiem saliekamalecekts; b � lecekts ar mehanizçtu lecekðu logu

pacelðanu un nolaiðanu

129

294.att. Divslîpju siltumnîcas ar lecekðu logiem un detaïa A (ðíçrsgriezumi):1 � pamati; 2 � betona celiòð; 3 � hidroizolâcija; 4 � apakðçjais vainagðíautnis; 5 � statòi;

6 � augðçjais vainagðíautnis; 7 � naglas bez galvâm; 8 � saiðíis; 9 � kopturi; 10 � lecekðu logi;11 � plakantçrauda stienîtis; 12 � kokskrûve; 13 � tçrauda stieple; 14 � cinkota skârda jumtiòð

130

295.att. Divslîpju siltumnîcas montâþas secîba no latiòâm un detaïa A (aksonometrija):a � statòi � latiòas pienaglotas uz apakðçjâ vainagðíautòa; b � atgâþòu un augðçjâ vainagðíautòamontâþa; c � jumta montâþa; 1 � virspamati; 2 � hidroizolâcija; 3 � apakðçjais vainagðíautnis;

4 � statòi � latiòas; 5 � atgâþòi � latiòas; 6 � augðçjais vainagðíautnis; 7 � kores dçlis;8 � cinkota skârda jumtiòð; 9 � enkurskrûves ar uzgrieþòiem

131

19. APSEKOÐANA

Ne vienmçr esoðâs çkas ir pilnvçrtîgi izmantojamas, tâm var bût neveiksmîgs plânojums, atseviðíikonstruktîvie elementi var bût bojâti. Daþreiz no çkas saglabâjuðâs tikai atseviðías detaïas. Lai veiktupârbûves un remonta darbus, jâizstrâdâ projekti, kaut skièu veidâ, un jâaprçíina nepiecieðamiebûvmateriâlu daudzumi. Pirms to dara, jâveic ðâdi sagatavoðanâs darbi:

� jâizpçta çkas veselâs un bojâtâs konstrukcijas un jâizðíiras, kuras no tâm pilnîgi jâmaina,kuras var palikt;

� jânovçrtç, kuras konstrukcijas turpina bojâties, un jâdara nepiecieðamais, lai tâlâkâ bojâðanâstiktu aizkavçta.

Veco çku rekonstrukcija atmaksâjas tikai tad, ja rekonstrukcijas izmaksas nepârsniedz 70% nojaunas celtniecîbas izmaksâm.

Esoðâs çkas un drupas var novçrtçt pçc diviem râdîtâjiem:

� vai çkas izmçri un konfigurâcija var nodroðinât funkcionâlâs un tehnoloìiskâs prasîbas;

� kuras çkas konstrukcijas ir spçjîgas funkcionçt tâlâk tâdâ paðâ stâvoklî, kâdâ tâs ir; kuras irjâremontç vai jânomaina.

Novçrtçjot çkas pçc ðiem abiem râdîtâjiem, bûtu vçlams konsultçties ar attiecîgu nozaru speciâlistiem.

Visas çku konstrukcijas ir atðíirîgas pçc sava nozîmîguma kopçjâs nestspçjas un noturîbasnodroðinâðanâ. Atðíirîgi pçc nozîmîguma ir arî to defekti un bojâjumi. Apsekoðana jâsâk arnozîmîgâkajâm konstrukcijâm, pierakstot un sistematizçjot defektus pçc to svarîguma. Pçc apsekoðanasvar novçrtçt konstrukciju bojâjumus un apdomât rekonstrukcijas gaitu. Nozîmîgâkâs konstrukcijas irpamatne un pamati, nesoðâs sienas un stabi, pârseguma sijas, jumta nesoðâs konstrukcijas � kopturiun spâres, kâ arî jumta segums.

Pamatnes un pamatus pârbauda tad, ja

� tiem ir redzami defekti: plaisas, izdrupumi u.c.;

� çku konstrukcijâm ir defekti, ko izraisîjusi pamatu nevienmçrîga sçðanâs;

� uz pamatiem rekonstrukcijas gaitâ mainîsies slodzes lielums un raksturs;

� jâizbûvç pagraba telpas tur, kur tâs nav bijuðas;

� ceï jaunas çkas tuvu vecajai.

Apsekoðanu veic, atrokot pamatu vietas, kas ir daþâdi slogotas: pie ârçjâm un iekðçjâm sienâm,stabiem, iekârtâm.

Jâòem vçrâ, ka atrakumu nedrîkst piepludinât ar ûdeni un arî aizsaldçt. Parasti pamatnes un pamatusapseko vizuâli un ar daþâdiem instrumentiem, nedeformçjot konstrukcijas. Apsekoðanas gaitâ nosakapamatu veidu, konstrukcijas, izmçrus, izbûves dziïumu, hidroizolâcijas gaitu.

Pârbaudot akmeòu un íieìeïu mûrus, nosaka to izmçrus, sienu sajûgumus, pârseguma un jumtakonstrukciju atbalsta vietas, deformâcijas plaknç, kâ arî konstatç plaisas, to izmçrus un nosaka faktorus,kas to izraisa.

Betona un dzelzsbetona konstrukciju bieþâk sastopamie defekti ir plaisas. Atkarîbâ no konstrukcijunozîmîguma plaisas vispâr nedrîkst bût vai arî tâs nedrîkst bût platâkas par 0,4 mm.

132

Svarîgs defekts liektâm betona un dzelzsbetona konstrukcijâm ir izliekums. Pieïaujamais izliekumsnav lielâks par 1/50 no sijas laiduma starp balstiem.

Apsekojot koka konstrukcijas, seviðía uzmanîba jâpievçrð telpâm un vietâm ar palielinâtu mitrumuun sliktu ventilâciju. Lai noteiktu bojâjumu dziïumu, ir jâòem apmçram 50 x 10 x 5 mm paraugi,saglabâjot visus sçnîðu veidojumus. Grûti pieejamâs vietâs � grîdâ, starpstâvu pârsegumos, siju balstos,sienâs u.c. � ir jâatsedz konstrukcijas. Vienlaikus ar koka konstrukciju apsekoðanu nosaka arî bultskrûvju,metâla skavu, uzliktòu un stiepïu kvalitâti. Jumta seguma kvalitâti nosaka vizuâli, konstatçjot atmosfçrasûdeòu caurteces vietas.

Pçc visu konstrukciju apskates apkopo rezultâtus, veido defektu sarakstus, reìistrç stiprîbas pârbaudesrezultâtus un precizç konstrukciju stâvokli. Tad kopâ ar konsultantu izvçlas veidu, kâ pastiprinât vaimainît bojâtâs konstrukcijas, nosaka konstrukcijas, kuras var izmantot rekonstrukcijai, kâ arî remontaizmaksas, lai varçtu novçrtçt tâ lietderîbu salîdzinâjumâ ar jaunu izbûvi.

20. ÇKU REMONTS

Çkas remonta darbu secîba ir atkarîga no tâs saglabâðanâs pakâpes. Ja ir bojâts çkas jumts, tadvispirms jâlabo jumta konstrukcijas un segums, lai neturpinâtu bojâties pârçjâs konstrukcijas. Pçc tamjânostiprina bîstamâkâs vietas, kur iespçjamas konstrukciju sagâðanâs.

Turpmâkâ darbu secîba ir ðâda:

� nostiprina pamatus;

� izlabo hidroizolâciju;

� maina vai izremontç pârsegumu;

� labo logus, durvis;

� labo grîdas.

Visbieþâk sastopamie pamatu defekti ir nepietiekams izbûves dziïums, nepietiekams pçdas platums,vietçja rakstura izdrupumi. Novçrðot ðos defektus, jâievçro, ka pamati ir jâatrok pa apmçram 2 mgariem posmiem, jâizremontç viss nepiecieðamais (arî hidroizolâcija) un tad jâaizrok. Pamati jâuzliekpa kârtâm, katru kârtu rûpîgi noblietçjot, un tikai tad var atrakt nâkamo posmu. Îpaða uzmanîba jâpievçrðhorizontâlâs hidroizolâcijas remontam. Tas ir darbietilpîgs un sareþìîts process, bet bez ðî darbaveikðanas nevar iegût kvalitatîvas un izturîgas sienas. Remontçjot horizontâlo hidroizolâciju, arî irjâatrok pamati pa posmiem, turklât jâatbrîvo pamatu augðçjâ horizontâlâ plakne un ar karstu bitumujâielîmç ruberoîda josla, kas ir iepriekð sagatavota pamata platumâ un garumâ.

Remontçjot akmeòu un íieìeïu mûrus, seviðíi rûpîgi jânovçrtç to defekti � vietçjie bojâjumi, mûranovirze no vertikâles, nesaiste ar citâm nesoðâm konstrukcijâm, siju, pârseguma plâtòu, spâru un cituatbalsta konstrukciju novirzes. Tâ kâ mûra pamati darbojas spiedç, jâveido metâla, betona vaidzelzsbetona aptveres, kas palîdzçtu uzòemt ðos spiedes spçkus. Vienlaikus ar aptveru izveidoðanurûpîgi zem spiediena ar cementa javu vai polimçru piepilda visas mûra plaisas. Remonta javassagatavoðanai lieto augstâkâs pieejamâs klases cementu, smalku smilti. Ja mûris atseviðíâs vietâs irïoti bojâts, tad tas ir pilnîgi jâmaina. Ja uz tâda mûra balstâs pârsegumi, tad vispirms ar stabiem uníîïiem mûris ir jâatbrîvo no slodzes un tikai tad to var nojaukt. Jauna mûra izveidoðanai lieto augstasmarkas íieìeïus un javu, nepiecieðamîbas gadîjumâ ðuves var stiegrot. Mûra augðdaïu lîdz saskarei arpârsegumu 3 � 4 cm biezumâ blîvi piepilda ar augstas markas cementa javu (M 100 un augstâk).Nepiecieðamîbas gadîjumâ ðo joslu var stiegrot.

133

297.att. Defekti durvju konstrukcijâ:a � pârâk lielas atstarpes durvju augðâ un apakðâ;

b � liela atstarpe starp durvîm un aplodu eòìu pusç;c � durvis iesprûst augðçjâ stûrî pie aplodas;

d � durvis iesprûst apakðçjâ stûrî; 1 � atstarpes;2 � iesprûduma vieta

296.att. Durvju vçrtnes laboðana:a � vçrtne pirms laboðanas; b � vçrtne pçc

laboðanas; 1 � apakðçjâ nozâìçjamâ vçrtnesdaïa; 2 � augðçjâ nozâìçjamâ vçrtnes daïa;

3 � naglas vai skrûves; 4 � augðçjâpienaglotâ lata; 5 � apakðçjâ pienaglotâ lata

299.att. Durvju malu koriìçðana, tâsapçvelçjot

298.att. Durvju eòìu iekaluma izveidoðana:a � iekaluma vietas atzîmçðana uz durvîm;

b � iekaluma izveidoðana; c � iekalumapabeigðana un eòìes pieskrûvçðana

134

300.att. Plâksnîtes � paliktòidurvju atstarpju koriìçðanai:a � plâksnîtes izgatavoðana;

b � pusplâksnîte durvju vçrðanasleòía izmaiòai; c � plâksnîte zem

durvju vçrðanas fiksatora;d � durvju vçrðanas fiksâcijas

plâksnîtes vietas izmaiòa atkarîbâno durvju defomâcijas;

1 � plâksnîtes sagatave; 2 � eòìe;3 � punktsitis; 4 � atspere;

5 � fiksâcijas plâksnîte;6 � paliktnis; 7 � iekalums;8 � durvju aploda; 9 � bulta;

10 � durvis; 11 � izliekuðâs durvis;12 � plâksnîte spraugas

izveidoðanai; 13 � plâksnîte

301.att. Durvju uzstâdîðanaaplodâ:

a � aplodas izmçru pârbaude unprecizçðana; b � durvju ievietoðanaaplodâ; c � augðçjâs un apakðçjâs

spraugas fiksçðana ar íîïiem;d � sânu spraugu fiksçðana ar

íîïiem; e � durvju eòìupiestiprinâðana; f � durvju

uzstâdîðana eòìçs pie aplodas;A � ailas platums; B � ailas

augstums; 1 � durvis; 2 � sânu íîïi;3 � apakðmalas íîïi; 4 � eòìes

korpuss; 5 � tapa; 6 � eòìuuzstâdîðanas vietas lînija

135

302.att. Ârdurvju noblîvçðanas paòçmieni:a � durvju apakðas noblîvçðana; b � durvju sânu

noblîvçðana; 1 � durvis; 2 � blîvgumijas loksne piedurvju sânu malas; 3 � blîvgumija iebûvçta slieksnî;

4 � blîvgumija pie durvju apakðas; 5 � mîkstas gumijasblîve; 6 � speciâls profilçts blîvçjums

303.att. Loga bloka remonts:a � aplodas un vçrtnes iecirkòa nomaiòa;

b, c, d � bojâto iecirkòu nomaiòas paòçmieni;1 � veselâ koksnes daïa; 2 � nomainîtâ koksnes daïa;

3 � stiklojums; 4 � noteka

304.att. Logavçrtnes vai aplodas

bojâtâ iecirkòanomainîðana:

a � aizzîmçðana;b � nomainâmâ

iecirkòa izkalðana;c � izkaltais

iecirknis;d � jaunâ iecirkòa

(ielâpa) pieslîpçðana

305.att. Loga aplodas, vçrtòu râmjaun palodzes dçïa remonts:

a � vçrtnes râmja apakðçjâs daïasremonts, nomainot sijas; b � stûra

pastiprinâjums ar metâla stûreòiem;c � lâseòa apmaiòa vçrtnes ârpusç;

d � aplodas remonts � vertikâlâs sijasapakðçjâs daïas apmaiòa; e � palodzes

dçïa remonts, ielîmçjot lîstîti

136

306.att. Guïbûvessienas pacelðana, par

svirâm izmantojotbaïíus

308.att. Apakðçjo guïbûves vainaguaizvietoðana ar bluíiem vai brusâm:1 � pamati; 2 � pamatu hidroizolâcija;

3 � bluíis vai brusa; 4 � iekðçjais apðuvums;5 � loga bloks; 6 � veselie baïíi;

7 � nomaïdçïi; 8 � notekdçlis

307.att. Guïbûvç bojâtu vainagu vietâiestrâdâts skaidbetons:

1 � laukakmeòu virspamati (agrâk celtajâmçkâm guïbûves ârsienu nepârlaida pâri

virspamatam); 2 � hidroizolâcija; 3 � statnis;4 � dçïu veidòi; 5 � veidòu ðíçrskoki;6 � skaidbetona iepildîðanas vietas;

7 � skaidbetons; 8 � bultskrûves galva arpaplâksni; 9 � uzgrieznis ar paplâksni;

10 � nebojâti guïbûves baïíi; 11 � cietassugas koka tapa; 12 � antiseptçts plankas

paliktnis; 13 � lâèsûnas

310.att. Atjaunotâ sijas galasastiprinâjums ar koka

uzliktòiem:1 � jaunais sijas gals; 2 � kokauzliktnis; 3 � pagaidu balsts;4 � antiseptçts koka paliktnis;

5 � skrûves (bultskrûves)

309.att. Nesoðo siju remonts:a � sânu uzliktòu piestiprinâðana; b � sijas gala

piestiprinâðana ar virsçjo uzliktni; 1 � siena; 2 � antiseptçtspaliktnis; 3 � bulta; 4 � nesoðâ sija; 5 � uzliktnis

137

311.att. Sijas gala pastiprinâjums ar virssiju (a) unapakðsiju (b):

1 � remontçjamâ sija; 2 � papildu sija (virssija vaiapakðsija); 3 � bultskrûves; 4 � ar ruberoîdu notîts

virssijas (apakðsijas) gals; 5 � siena312.att. Sijas gala pastiprinâjums ar

tçrauda velmçto U veida profilu:1 � sija; 2 � pagaidu balsts;

3 � bultskrûves; 4 � paplâksne;5 � tçrauda velmçtais U veida profils;

6 � cementa java

313.att. Spâres nostiprinâjums tâs galanomaiòas gadîjumâ:

1 � mûrlata; 2 � antiseptçts koka paliktnis virshidroizolâcijas kârtas; 3 � spâre; 4 � spâres

pieaudzçjums; 5 � atgâznis spâresnostiprinâðanai; 6 � dçïu klâjs; 7 � bçniòu

pârseguma sija; 8 � naglas; 9 � vismaz uz divâmsijâm novietots baïíis (vai brusa)

314.att. Spâres balstîjums, ja mûrlata irsatrupçjusi nelielâ posmâ:

1 � mûrlata; 2 � atgâþòi; 3 � spâre; 4 � mûrlatassatrupçjusî daïa; 5 � skavas; 6 � spâres

pieaudzçjums

315.att. Spâres balstîjums, ja mûrlata ir satrupçjusigarâ posmâ:

1 � mûrlata; 2 � spâres pieaudzçjums; 3 � spâre;4 � mûrlatas satrupçjusî daïa; 5 � no dçïiem veidotiatgâþòi; 6 � uz metâla tapâm balstîta papildbrusa;

7 � metâla tapas

138

316.att. Spâres pastiprinâjums aruzliktòiem:

1 � spâres bojâtâ daïa; 2 � spâre; 3 � baïíamûrlata; 4 � naglas; 5 � no koka dçïiem

veidoti uzliktòi

317.att. Nesoðo jumta konstrukciju pagaidunostiprinâjums to remonta laikâ:

1 � horizontâlie pagaidu nostiprinâjumi virs unzem bojâjuma vietas; 2 � kopturis; 3 � kopturanomainâmâ daïa; 4 � koka íîlis; 5 � koka brusa

(paliktnis); 6 � pagaidu statnis; 7 � pagaiduatgâznis; 8 � spâre; 9 � statnis; 10 � savilce;

11 � bçniòu pârsegums

318.att. Spâru iztaisnoðana pârâk lielasizlieces gadîjumâ:

1 � sija; 2 � mûrlata; 3 � spâre;4 � papildstatnis; 5 � bojâtâs spâres kores

mezgls; 6 � abpusçji uzliktòi (dçïuatgriezumi); 7 � nostiprinâjums, veidots novertikâli pienaglotiem dçïu atgriezumiem;8 � diagonâli pienagloti dçïu atgriezumi;

9 � savilce; 10 � naglas vai skrûves;11 � apakðçjais kopturis

139

Ja çkas mûra sienas ir saplaisâjuðas pamatu nevienmçrîgas sçðanâs vai nepietiekamas izturîbasrezultâtâ, tad sienas augðmalu horizontâlâ plaknç izvieto metâla savilces, kuras pçc tam apmet vaiapbetonç. Savilces stiprina pie mûra stûra vertikâli piestiprinâtiem leòítçraudiem un nospriego aruzgrieþòiem.

Ja koka konstrukcijas ekspluatâcijas laikâ ir pasargâtas no samitrinâðanas, tiek labi vçdinâtas,sistemâtiski ar antiseptçðanu un krâsoðanu pasargâtas no pûðanas, tad tâs ir izturîgas un var lietot kânesoðâs konstrukcijas pârsegumu un jumtu izveidoðanâ. Vecâm un nolaistâm çkâm visbieþâk tiekbojâts jumta segums vai vispâr tâ nav, kâ arî koka konstrukcijas ir ïoti bojâtas, un tâs ir jâremontç vaipilnîgi jâmaina.

Koka konstrukciju izgatavoðanai galvenokârt lieto skuju koku, bet atbildîgâm savienojuma detaïâm(tapâm, koka naglâm, ieliktòiem) � cietu lapu koku. Svarîgâkais prettrupes lîdzeklis ir koksnesantiseptçðana. To parasti dara pavasarî un vasarâ ar ûdenî ðíîdinâtu nâtrija hlorîdu vai bitumena pastâm.Bitumena pastas lieto tad, ja koka konstrukcijas ir pakïautas palielinâta mitruma ietekmei. Kokaelementus, ko paredz krâsot, neantiseptç. Lai koka konstrukcijas nodroðinâtu pret aizdegðanos, tâsapstrâdâ ar antipirçniem � borskâbi, amonija sulfâtu.

Trupei parasti ir pakïautas tâs koka konstrukcijas, uz kurâm caursalstot veidojas kondensâts, �pârseguma siju gali. Bojâto sijas galu nozâìç, vispirms veicot droðîbas pasâkumus. Nozâìçtâ galavietâ sijai abâs malâs ar bultskrûvçm pieskrûvç dçïus, kuru biezumu aprçíina. Divu dçïu biezumamjâpârsniedz sijas biezums. Ja sijas ir ïoti bojâtas, kâ arî ja tâm ir lieli ðíçrsgriezumi, sijas galampiestiprina iepriekð sagatavotu reþìotu metâla elementu, kuram ir jâbût par 10% garâkam nekâ divkârðiapzâìçtam sijas galam.

Ar sçnîti inficçta koksne ir jâsadedzina. Jaunai koksnei ir jâbût sausai, apstrâdâtai ar antiseptiíiemun antipirçniem.

Ja sijas laidumâ ir nelieli defekti, tad bojâto vietu izgrieþ un sijai no abâm pusçm ar bultskrûvçm vainaglâm piestiprina veselas koksnes uzliktòus. Lielu defektu gadîjumâ sijas var atslogot ar savilcçm unbalstu vidû no apakðas veidot spraiðïu siju vai arî bojâtai sijai novietot blakus jaunu siju.

Ja ir bojâtas jumta spâres, tad svarîgi ir analizçt bojâjumu. Trupçjuðas konstrukcijas ir pilnîgi vaidaïçji jânomaina. Pârslodþu dçï saplaisâjuðas spâres var atslogot ar papildu atgâþòiem vai arî izveidotspraiðïus.

Koka konstrukciju saskarsmes vietas ar mûri vai betonu jâizolç ar ruberoîda notinumiem.

140

21. VECO ÇKU ÂRSIENU PAPILDSILTINÂÐANA

319.att. Temperatûras izmaiòasdaþâdas konstrukcijas sienâs:

a � vienslâòa konstrukcijas siena;b � sienas konstrukcija ar

siltinâjumu ârpusç; c � sienaskonstrukcija ar siltinâjumu

iekðpusç; d � maksimâliiespçjamais ûdens tvaiku

daudzums gaisâ atkarîbâ no gaisatemperatûras; 1 � mûra siena;

2 � ârçjâs siltumizolâcijas slânis;3 � iekðçjâs siltumizolâcijas

slânis; t � ârçjâ gaisa temperatûra;tâ � telpas gaisa temperatûra;t � temperatûras izmaiòas

norobeþojoðajâ konstrukcijâ;A � mûra sienas biezums;

A1 � nesoðâs sienas biezums;

A2 � siltumizolâcijas slâòa

biezums;W � gaisa mitrums

320.att. Caursalstoðu sienu siltinâðana ar akmens vati:a, b � pusotra íieìeïa bieza siena, siltinâta ârpusç; c � pusíieìeli bieza siena, siltinâta iekðpusç;d � guïbûves siena, siltinâta ârpusç; e � guïbûves siena, siltinâta iekðpusç; f � gâzbetona siena,

siltinâta iekðpusç: 1 � akmens vate; 2 � apmûrçjums ar íieìeïiem; 3 � apmetums; 4 � latas;5 � gaisa ðíirkârta starp latu reþìi; 6 � mitruma izolâcija (polietilçna plçve); 7 � ìipðkartona

plâksnes; 8 � apðuvums ar dekoratîviem dçïiem; 9 � gaisa ðíirkârta starp ðuvçm ðûnbetona blokusienâ; 10 � enkurojums ar rievota tçrauda stieòiem; 11 � gaisa ðíirkârta bez latu reþìa; 12 � vçja

aizsargkârta (puscietâs akmens vates plâksnes)

141

321.att. Çkassiltinâðana no ârpuses:

a � vecâ apðuvumademontâþa;

b � horizontâlu latupiestiprinâðana arðablona palîdzîbu;c � siltumizolâcijas

ievietoðana starphorizontâlajâm latâm;

d � vçja aizsargplâkðòupiestiprinâðana; e � otrâs

latojuma kârtaspiestiprinâðana;

f � vertikâlâ dçïuapðuvuma izveidoðana

322.att. Çkas siltinâðana no iekðpuses:a � siltinâjuma izveidoðanas shçma; b � koka latu karkasauzstâdîðana; c � pirmâs siltinâjuma kârtas ievietoðana aiz

statòiem; d � otrâs siltinâjuma kârtas izvietoðana starpkarkasa statòiem; e � spraugas starp loga râmi un sienunodrîvçðana ar speciâlu porainu lenti; f � riìipða lokðòu

uzstâdîðana; 1 � statòi; 2 � apakðçjais atbalsta dçlis;3 � pirmâ minerâlvates siltinâjuma kârta; 4 � minerâl-vates ieliktnis starp stûra latâm; 5 � otrâ minerâlvates

siltinâjuma kârta; 6 � poraina lente; 7 � riìipða loksne;A � pirmâs minerâlvates siltinâjuma kârtas biezums

142

323.att. Çkas bçniòu siltinâðana:a � bçniòu vçdinâðanas shçma;

b � bçniòu siltinâðana çkai, kuraiârsiena nobeidzas bçniòu

pârseguma lîmenî; c � bçniòusiltinâðana çkai, kurai ârsiena iraugstâka par bçniòu pârsegumalîmeni; d � vçdinâðanas spraugu

izveidoðana; e � lokðòupienagloðana pie jumta galasienasapðuvuma; f � bçniòu lûkas sienuizveidoðana; g � dçïu klâja tiltiòaizveidoðana; 1 � gaisa pieplûdes

spraugas; 2 � mitrâ gaisaaizvadîðanas spraugas; 3 � dçïu

grîda; 4 � vecais bçniòupârseguma siltinâjums; 5 � pirmâpapildu siltinâjuma kârta; 6 � otrâ

papildu siltinâjuma kârta;7 � pârseguma sijas; 8 � ârsiena;9 � plâksnes; 10 � aizsargloksne;

11 � stiprinâjuma naglas arpaliktòiem; 12 � lûkas apmale;13 � dçïu klâjs; 14 � atbalstsijas

22. SILTÂ ÛDENS SAGATAVOÐANA

Mâjsaimniecîbâ izmantojamâ ûdens sildîðanai tiek patçrçts 10 � 30% kopçjâ enerìijas daudzuma.Ðim nolûkam nepiecieðamâ siltumenerìija ir kvalitatîvi un kvantitatîvi atkarîga no

� siltâ ûdens daudzuma;

� temperatûras lîmeòa;

� siltâ ûdens sagatavoðanas veida;

� siltuma zudumiem pievadceïos un notekûdeòos.

Ja silto ûdeni lieto taupîgi, tâ daudzumu un temperatûru var samazinât un, nesamazinot komfortu,ieekonomçt vairâk par 1/3 enerìijas.

Ja ir daudz saulainu dienu, pusgada laikâ sildîðanu gandrîz pilnîbâ var veikt ar Saules kolektorupalîdzîbu (apmçram 8 � 12 m2 kolektora virsmas nodroðina piecu cilvçku ìimenei mâjsaimniecîbasvajadzîbas).

143

324.att. Krâðòu apsildes elementu izvietojums divstâvu èetristabu individuâlâ dzîvojamâ mâjâ:

a � fasâde; b � pirmâ stâva plâns; c � otrâ stâva plâns; 1 � saimes istaba; 2 � 4 � guïamistabas;5 � virtuve; 6 � saimnieciskais pagalms; 7 � pirts; 8 � siena ðíûnis; 9 � kûts; 10 � veranda;

11 � pieliekamais; 12 � garâþa; A � divstâvu krâsns; B � garâþas krâsns; C � pirts krâsns; D � plîtslopbarîbas termiskai apstrâdei; E � plîts virtuvç; F � siltummûrîtis; G � kamîns

144

23. TELPU APSILDE

Telpu apsildei izmantojamo apkures iekârtu veids un lielums ir atkarîgi no siltuma iegûðanas unsaglabâðanas pasâkumiem.

Ja mâjâ tiek izmantotas visas siltuma iegûðanas un saglabâðanas iespçjas, tad papildapkures uzdevumsir izlîdzinât lielâs temperatûru starpîbas un pastâvîgi darboties ar minimâlo slodzi aukstajos mçneðos.

Pastâvîgai papildapkurei enerìçtiski optimizçtâ vienìimenes mâjâ pietiek ar 4 kW, daþreiz pat ar2 kW. Apsildei ir izmantojami daþâdi siltuma avoti.

Visvienkârðâkâ ir virtuves plîts sistçma ar siltuma buferakumulatoru podiòu krâsns vai ûdensrezervuâra veidâ. Var izmantot arî siltumsûkòa iekârtu pilnîgai siltuma atgûðanai, Saules akumulatoruvai arî siltuma un enerìijas apvienoto sistçmu.

Apsildes sistçmas ierîko atbilstoði vietçjiem apstâkïiem un pieejamiem reìenerçjama kurinâmâkrâjumiem. Apsildes íermeòi siltumu atdod siltuma vadîðanas, izstaroðanas veidâ.

Par starojuma apkuri var runât tad, ja lielâkâ daïa siltumatdevesnotiek izstaroðanas ceïâ. Konvekcijas un radiatoru apsildes sistçmâir lielâka siltumatdeve.

Tâ kâ starojuma apsilde ir vislabâkâ gan no psiholoìiskâ, ganenerìçtiskâ viedokïa, tad paðai mâjai jâbût vienotai starojumaapsildes sistçmai. Tai jâbût paðregulçjoðai Saules enerìijasuztverðanas un uzkrâðanas sistçmai, kurâ integrçts papildu siltumaavots. Mâjas centrs jâveido kâ izstarojoðs siltuma íermenis.Pieguïoðâs telpas saòem siltumu no ðî centra pçc siltumhierarhijasprincipa, tâdçjâdi mâjâ, tâpat kâ dzîvâ organismâ, izveidojasatðíirîgas temperatûras zonas.

Veco, labo podiòu krâðòu un dûmgâþu apsildes starojuma siltumukâ agrâk, tâ arî tagad uzskata par veselîgâko apkures veidu. Topriekðrocîbas jâòem vçrâ, projektçjot modernâs apsildes sistçmas,un jâkombinç ar Saules enerìijas izmantoðanu.

325.att. Manteïskurstenisceltnes vidçjâ daïâ 326.att. Mâla javas sagatavoðana

145

327.att. Ûdens apsildes un karstâ ûdens apgâdes shçmaindividuâlâ dzîvojamâ mâjâ, kurinot plîti

(siltumìeneratoru):a � ar palielinâta tilpuma ûdens izpleðanâs tvertni; b � ar

standarta tilpuma ûdens izpleðanâs tvertni; 1 � plîts arsiltumìeneratoru (glodeni); 2, 4 � apsildes sistçmas ûdenscaurules; 3 � radiators; 5 � pârplûdes caurule; 6 � ûdens

izpleðanâs tvertne; 7 � izlîdzinâðanas tvertne;8 � ûdensvads; 9, 10 � aukstâ un siltâ ûdens caurules;

11 � galvenais stâvvads; 12 � ûdens cirkulâcijas caurule;13 � siltummainis; 14 � ûdens maisîtâjs

328.att. Telpu apsilde ar silto gaisu:1 � kalorifers; 2, 3, 4, 6 � gaisa kanâli; 5 � regulçjamie aizvari; 7 � ventilators

146

329.att. Virtuves plîts ar cieto kurinâmo:a � kopskats; b � plîts sastâvdaïas:

1 � pavarda íeta plâksne; 2 � îscaurule; 3 � norobeþojums;4 � sânu virsma; 5 � kurtuve; 6 � durtiòas; 7 � reþìis;

8 � slieksnis; 9 � pelnu kârba; 10 � dobums;11 � termometrs; 12 � logs; 13 � cepeðkrâsns; 14 � krâsns;

15 � ûdens tvertne; 16 � pârslçdzçjs

330.att. Grîdas apkures sistçma, kurâ parsildelementu izmantots regulçjamais

elektriskais kabelis:1 � siltumizolâcijas slânis; 2 � betons;3 � apkures kabelis; 4 - ,,aukstâ galva�;

5 � termostata devçja caurule;6 � savienotâjkabeïa caurule;

7 � termostats

331.att. Kamîns komplektâ ar karstâ ûdens centrâlâs apkures sistçmu (principiâlâs shçmas):a � pirmajam stâvam ar karstâ ûdens piespiedu cirkulâciju; b � otrajam stâvam ar paðteces karstâûdens cirkulâciju; 1 � kamîns; 2 � dûmu kamera; 3 � karstâ ûdens cirkulâcijas caurules (vçlams

vara); 4 � turpgaitas cauruïvadi; 5 � atpakaïgaitas cauruïvadi; 6 � mazjaudas (vçlams - elektriskais)sûknis; 7 � elektriskâ sûkòa kontaktslçdzis; 8 � sildíermeòi (radiatori); 9 � regulators;

10 � izpleðanâs tvertnes

147

332.att. Apkures ierîèu hermçtiskinoslçdzoðas durtiòas:

a � krâsns durtiòas; b � pelnbirdesdurtiòas; c � kvçpu un pelnu

tvertnes durtiòas

335.att. Ârdi un saliekamuârdu stienîtis

333.att. Apkures ierîèudûmkanâlu èuguna noslçgi:

a � aizbîdnis; b � aizvaars; c � vâki 334.att. Pavarda íetaplâksnes (ar un bez riòíiem)

337.att. Podnieka darba palîgierîces:a � kaste mâla mçrcçðanai; b � kaste sagatavotai

mâla javai; c � podnieka darba sols; d � bukupastatnes; e � râmîtis íieìeïu uzlikðanai

336.att. Podnieka darbarîki:a � cçrte; b � koka lâpsta; c � nazis; d � uzsitnis;

e � ota; f � uzsitamais âmurs; g � mûrkalts;h � knaibles; i � vîle

148

24. DÛMENIS

Dûmeòa uzdevums ir novadît atmosfçrâ degðanas procesâ raduðâs dûmgâzes un palîdzçt pievadîtvajadzîgo gaisu. Ðos abus uzdevumus dûmenis var veikt tikai tad, ja tas spçj radît pietiekami intensîvuvelkmi.

Dûmeòa darbîbas efektivitâte nosacîti lielâ mçrâ ir atkarîga no tâ garuma, kâarî velkmes tajâ. Ideâlâkais dûmkanâla ðíçrsgriezums ir cilindrs, jo tajâ dûmgâzçmir vismazâkâ pretestîba un tâs arî lçnâk atdziest. No íieìeïiem parasti mûrçtaisnstûrveida dûmeòus (labâki ir kvadrâtveida). Dûmkanâla ðíçrsgriezumsjâizvçlas atkarîbâ no caurplûstoðâ dûmgâþu daudzuma un velkmes intensitâtes.Dûmeòa augstumu rçíina no ârdu virsmas lîdz tâ galvas vaïçjai augðmalai.Tehniskajos noteikumos dûmeòa minimâlais garums vienstâva ìimenes mâjai irnoteikts 5 m, divstâvu mâjai � 8 m.

Dûmeòa sienas minimâlais biezums ir ½ íieìeïa. Dûmkanâls nav jâapmet,ðuves tikai lîdzeni jânoðïaupj lîdz ar gludo íieìeïu virsmu.

Dûmeni var iekïaut kapitâlsienâ vai arî mûrçt atseviðíi. Apsildes ierîèupieslçgðanâs tâ dûmkanâlam jâveic pareizi, ievçrojot visus noteikumus. Ieteicamskatrai ierîcei savs aizbîdnis. Mûrçjot dûmeni caur griestu un jumta konstrukcijâm,jâòem vçrâ ugunsdroðîbas un nokriðòu ûdens novadîðanas noteikumi.

338.att. Dûmeòa ðíçrsgriezumashçmas:

a � 1 x ½ íieìeïa (270 x 140 mm);b � 1 x 1 íieìelis (270 x 270 mm)

5.tabula

Siltuma aizplûde dûmenî atkarîbâ no dûmgâzutemperatûras tajâ

Dûmgâzu

temperatûra

dûmenî, oC

Siltuma

aizplûde pa

dûmeni, %

80 7,690 8,5

100 9,5110 10,5120 11,4130 12,3140 13,4

339.att. Dûmeòa un koka pârseguma griezums:1 � akmens vate; 2 � nedegoða materiâla grîda; 3 � nedegoða

materiâla grîdlata; 4 � dçïu grîda; 5 � koka izmijas sija

340.att. Dûmeòa galvasnoslçguma konstrukcijas

bûvformas

149

6 tabulaVelkmes pârbaude ar degoðu sveci

341.att. Dûmeòa galvas attâlums no kores jumta slîpç

343.att. Skârda jumtiòð �deflektors uz dûmeòa

galvas:1 � dûmenis;

2 � dzelzsbetona gredzens;3 � varâ kalta apkakle;

4 � kakliòð; 5 � varâ kaltsjumtiòð; 6 � jumtiòa atbalsti;

7 � cinkotas naglasmûrjavas ðuvçs

342.att. Sodrçji un pelni aizkavç dûmkanâla sienaiuzòemt maksimâlo siltumu, kas rodas, sadedzinot

kurinâmo:a � ar sodrçjiem un pelniem piesâròots dûmkanâls

absorbç apmçram 50% no krâsns maksimâlâs siltum�atdeves; b � iztîrîta dûmkanâla sienas siltumatdeve ir

maksimâla; 1 � kamîna ârsienas; 2 � siltâ gaisaplûsmas kamîna ârpusç; 3 � sodrçju un pelnu kârta uzdûmkanâlu sienu virsmâm; 4 � ârdi; 5 � kurinâmais

Liesmas intensitâtesraksturojums

Liesmasraksturojums

Liesmasforma

Pietiekama

Laba

Stipra

45o slîpa

Gandrîz horizontâla,gara

Horizontâla, îsa

Deg sprakðíçdamatikai vienu sekundi

Tûlît nodziest

Nepietiekama

Par daudz stipra

150

Grâbis J. Mâjas atjaunoðana. - R.: Avots, 1999

Killers V.K. Latvieðu - angïu bûvniecîbas terminu vârdnîca. - R.: Avots, 1999

Kreindlins L. Namdaru darbi. - R.: Zvaigzne, 1986

Kruðe P., Kruðe M., Althauss D., Gabriçls I. Ekoloìiskâ bûvniecîba. - R.: VAK �Arkâdija�, 1995.

Mâja. Dzîvoklis: þurnâls. - R.: SIA Jurìi �93.

Noviks J. Jums, individuâlie bûvçtâji. 1. un 2. daïa. - R.: Avots, 1988.

Noviks J. Ìimenes mâja. - R.: SIA Jurìi �93, 1997.

Noviks J. Bûvdarbi I. - R.: SIA Jurìi �93, 1999.

Rasçðana. II daïa: mâcîbu grâmata vidusskolâm. Red. V. Vinogradovs. - R.: Zvaigzne, 1984.

Ðterns H. B. Lecektis un siltumnîcas piemâjas zemç. - R.: Praktiskâ grâmata, 1996.

Ðterns H. B. Iebûvçtâs mçbeles. - R.: Praktiskâ grâmata, 1971.

Ðterns H. B. Lai jumts netecçtu. - R.: Praktiskâ grâmata, 1996.

Ðterns H. B. Namdaru darbi savrupnamâ. - R.: Praktiskâ grâmata, 1999.

Ðterns H. B. Namdaru un bûvgaldnieku darbi. - R.: Avots, 1987.

Ðterns H. B. Laba un lçta ìimenes mâja. - R.: Praktiskâ grâmata, 1995.

Ðterns H. B. Kamîns apsilda savrupnamu. - R.: Praktiskâ grâmata, 1997.

LITERATÛRA

151

1. tabulaJumta segumi

1. pielikumsCeltniecîbas materiâlu sagatavoðanas un izmantoðanas normas

2. tabulaMateriâlu izlietojums 1 m3 íieìeïu sienas uzmûrçðanai

3. tabulaMateriâlu izlietojums 1 m2 jumta iesegðanai

4. tabulaIeteicamâs betona markas

5. tabulaMateriâlu izlietojums 1 m3 betona javas izgatavoðanai

MateriâliJumta mûþs, gadi

Cilvçkdienas

200 m2

vienkârða jumta

ierîkoðanaiÐîferis 25 6Betona kârniòi 50 40Mâla kârniòi 50 40Cinkotais skârds 50 7Jumta skaidas 25 33Ruberoîds 2 kârtas 5 5Ranila metâla segums

40 10Ondulina loksne 15 5Bitumena dakstiòi ar ruberoîda pamatni 30 5

1/2 (120) 1 (250) 11/2 (380) 2 (510)

Íieìeïi gab. 420 400 395 394

Java m3 0,189 0,221 0,234 0,24

Íieìeïi gab. 322 308 296 294

Java m3 0,16 0,209 0,216 0,222

Parastais (250x120x65)

Modulçtais (250x120x88)

Sienas biezums, íieìeïos, mmÍieìeïu veids un izmçri,

mm

Materiâls Mçr-vien.

Betona pielietojuma veids Betona marka

Masîvi betona pamati:sausâs gruntîs 75mitrâs gruntîs 75ar ûdeni piesûcinâtâs gruntîs 100

Sagatavoðanas kârta zem grîdâm 50Ârçjâs kâpnes un kâpnes uz pagrabu 100Ateju izsmeïamâs bedres, nosçdakas 150Pârseguma sijas, plâtnes 150

cements, kg smilts, m3 oïi, m3

50 300 1 : 3,7 : 5,8 200 0,52 0,82300 1 : 2,7 : 4,8 230 0,48 0,84300 1 : 302 : 5,2 210 0,51 0,83300 1 : 2,3 : 4,3 250 0,48 0,82400 1 : 2,8 : 4,9 225 0,48 0,82300 1 : 1,7 : 3,3 325 0,42 0,82400 1 : 2,2 : 4,2 260 0,44 0,89

Betona sastâvs,

tilpuma vien.

Materiâlu izlietojums

75

100

150

Betona marka

Cementa marka

Materiâls Daudzums

Viïòotâs plâtnes (ðîfers):1200x678 mm 2 loksnes1750x1120 mm 1 loksne nosedz 1,56 m2

Ruïïu materiâls (ruberoîds, pape) 1,145 m2

Kârniòi:mâla S veida 17 gab.Holandes 14,5 gab.kores 1 tekoðâ m nosegðanai 3 gab.smilðu cementa plakanie/ viïòveida 15 gab./ 9 gab.

Jumta skaidas 1 kravmetrs (sters) uz 7...8 m2

152

6. tabulaMateriâlu izlietojums viena kubikmetra javas izgatavoðanai

7. tabulaIeteicamâs mûrjavas

8. tabulaVelmçtâ slokðòu tçrauda 1 m masa

cements, kg kaïíi, kg smilts, m3

25 300 1:6 210 1,06300 1:5 250 1,04400 1:6 210 1,06300 1:35 335 0,98400 1:4,5 270 0,98300 1:2,3 435 0,91400 1:3,5 335 0,98300 1:1,3:10 120 105 0,99400 1 : 1,9 : 12,5 95 120 0,99

300 1:0,4:5 225 60 0,94400 1 : 0,7 : 6,5 180 85 0,96300 1 : 0,2 : 3,9 310 45 0,91400 1 : 0,3 : 4,5 250 50 0,94300 1 : 0,1 : 2,5 410 30 0,85400 1 : 0,2 : 3,5 310 45 0,91

Kaïíu java 1:4 190 0,95

Materiâlu izlietojums

Cementa java50

75

100

Javas veids Javas

marka

Cementa

marka

Javas sastâvs,

tilpuma vien.

Jauktâ java 25

50

75

100

Javas pielietojuma vieta Javas veids Javas marka

Virspamati, pagraba sienas sausâs gruntîs Cementa un kaïíu 25

mitrâs gruntîs Cementa un kaïíu 25

ar ûdeni piesûcinâtâs gruntîs Cementa 50

Kaïíu -

Jauktâ 25

Nepârtraukta gâzbetona siena Jauktâ 25

Jauktâ 100

Cementa 100Logu aiïu stiegrotâs pârsedzçs Jauktâ 500- 100

Ârçjâs sienas - sienas biezums: 510 mm; 380 mm; 250 mm

Velves dzîvojamâs çkâs un pagrabos

4 5 6 7 8 10 12 14 16 18 2050 1,57 1,96 2,36 2,75 3,14 3,92 4,71 5,49 6,28 7,06 7,8555 1,73 2,16 2,60 3,02 3,45 4,32 5,18 6,05 6,91 7,77 8,6460 1,88 2,36 2,83 3,30 3,77 4,71 5,65 6,59 7,54 8,48 9,4265 2,04 2,55 3,06 3,57 4,08 5,1 6,12 7,14 8,16 9,19 10,2170 2,20 2,75 3,30 3,85 4,40 5,50 6,60 7,70 8,80 9,90 10,9975 2,36 2,94 3,53 4,12 4,71 5,89 7,07 8,24 9,42 10,60 11,7880 2,51 3,14 3,77 4,40 5,02 6,28 7,54 8,80 10,05 11,30 12,5690 2,83 3,53 4,24 4,95 5,65 7,07 8,48 9,89 11,30 12,72 14,13100 3,14 3,93 4,71 5,50 6,28 7,85 9,42 11,0 12,56 14,13 15,70

Platums, mm

Biezums, mm

153

10. tabulaFiniera lokðòu skaits 1 m3

9. tabulaJumta skârda loksnes masa, kg

710x1420 600x2000 750x2000 1000x2000

0,33 2,50,35 2,80,40 3,2 3,8 4,70,45 3,5 4,2 5,30,50 4,0 4,7 5,90,55 4,4 7,9 6,50,63 5,0 5,9 7,40,70 5,5 6,6 8,2 11,00,80 6,3 7,5 9,9 12,60,90 7,1 8,5 10,6 14,11,00 7,9 9,4 11,8 15,7

Biezums,

mm

Loksnes izmçri, mm

1830x1220 1525x1525 1525x1220 1525x725 1220x725

1,5 290 287 358 602 7522 224 215 269 452 565

2,5 179 172 215 362 4523 149 143 179 301 3774 112 108 134 226 2835 90 86 108 181 2266 75 72 90 151 1888 56 54 67 113 1419 50 48 60 101 12610 45 43 54 90 113

Loksnes

biezums, mm

Lokðòu izmçri, mm

154

12. tabulaApaïâs bûvnaglas

Kâta

diametrs,

mm

Naglas

garums,

mm

Minimâlais

galviòas

diametrs, mm

1000 gab.

svars,

kg

Kâta

diametrs,

mm

Naglas

garums,

mm

Minimâlais

galviòas

diametrs, mm

1000 gab.

svars,

kg

0,7 7 1,4 0,023 2,0 40 4 1,010,8 9 1,6 0,031 2,0 45 4 1,130,9 12 1,8 0,063 2,2 45 4,5 1,371,0 15 2 0,096 2,2 50 4,5 1,521,2 20 2,4 0,188 2,5 50 5 1,811,2 25 2,4 0,232 2,5 60 5 2,171,4 20 2,8 0,256 3,0 70 6 3,951,4 25 2,8 0,317 3,0 80 6 4,51,4 30 2,8 0,378 3,5 80 7 6,151,4 45 2,8 0,558 3,5 90 7 6,91,6 25 3,2 0,416 4,0 100 7,5 9,91,6 30 3,2 0,496 4,0 110 7,5 10,91,6 35 3,2 0,574 4,5 125 8 15,71,6 50 3,2 0,88 5,0 150 9 23,21,8 30 3,5 0,61 5,5 175 10 32,81,8 35 3,5 0,712 6,0 200 11 43,91,8 40 3,5 0,81 7,0 225 12 681,8 60 3,5 1,2 8,0 250 14 98,6

11. tabulaKokskrûves

6 9 12 15 18 22 26 30 351,5 0,063 0,091 0,121 - - - - - -2 0,119 0,168 0,221 0,275 - - - - -

2,5 0,192 0,283 0,368 0,453 0,542 0,658 0,780 - -3 - 0,401 0,536 0,657 0,783 0,448 1,124 1,294 -

3,5 - - 0,775 0,922 1,096 1,324 1,163 1,806 2,1164 - - - 1,163 1,387 1,688 1,999 2,301 2,671

4,5 - - - - 1,876 2,264 2,672 3,069 3,5505 - - - - - 2,637 2,101 3,500 4,1266 - - - - - - - 5,400 6,225

40 45 50 60 70 85 100 1203,5 2,379 - - - - - - -4 3,038 3,412 3,782 4,523 - - - -

4,5 4,051 4,541 5,032 6,013 7,260 - - -5 4,693 5,260 5,827 6,961 8,095 - - -6 7,111 7,967 8,822 10,520 12,240 14,410 - -7 - 10,930 12,110 14,450 16,800 19,810 23,830 -8 - - 15,840 18,890 21,930 25,860 31,070 -

10 - - - - - 41,090 49,340 59,060

Diametrs, mm

Garums, mm

2. pielikumsBultskrûves, uzgrieþòi un paplâksnes, naglas, kokskrûves

155

13. tabulaDçïu vai ðíautòu kubatûra uz 100 m (m3)

12 14 16 18 20 22 24 26

13 0,156 0,182 0,208 0,234 0,260 - - -16 0,192 0,224 0,256 0,288 0,320 0,352 - -19 0,228 0,266 0,304 0,342 0,380 0,418 0,156 -22 0,264 0,308 0,352 0,396 0,440 0,484 0,528 0,57225 0,300 0,350 0,400 0,450 0,500 0,550 0,600 0,65036 0,360 0,420 0,480 0,540 0,600 0,660 0,720 0,78040 0,480 0,560 0,640 0,720 0,800 0,880 0,960 1,04050 0,600 0,700 0,800 0,900 1,000 1,100 1,200 1,30060 0,720 0,840 0,960 1,080 1,200 1,320 1,440 4,56070 0,840 0,980 1,120 1,260 1,400 1,540 1,680 1,82080 0,960 1,120 1,280 1,440 1,600 1,760 1,920 2,08090 1,080 1,260 1,440 1,620 1,800 1,980 2,160 2,340

100 1,200 1,400 1,600 1,800 2,000 2,200 3,400 2,600150 1,800 2,100 2,400 2,600 3,000 3,300 3,600 3,900200 2,400 2,800 3,200 3,600 4,000 4,400 4,800 5,200

Biezums,

mm

Platums, cm