ASAUN BA REKOMENDASAUN POLÍ TIKA HO NIA · PDF filedook husi família tanba sira...

33
ASAU HO NIA MUDAN SISTEM REL Relatór UN BA REKOMENDASAUN POLÍTIKA NSA SUSESU NO DEZAFIU SIRA BA K MA ATENSAUN NO RESPONDE SEDU LATÓRIU POLÍTIKA BA DALA – 11 20 Fevereiru 2017 ONG Belun Dili,Timor-Leste riu Polítika Ba Dala – 11 1 KONFLITU U

Transcript of ASAUN BA REKOMENDASAUN POLÍ TIKA HO NIA · PDF filedook husi família tanba sira...

ASAUN BA REKOMENDASAUN POLÍHO NIA MUDANSA SUSESU NO DEZAFIU SIRA BA KONFLITU

SISTEMA ATENSAUN NO RESPONDE SEDURELATÓRIU POLÍTIKA BA DALA

Relatóriu Polítika Ba Dala

ASAUN BA REKOMENDASAUN POLÍTIKA HO NIA MUDANSA SUSESU NO DEZAFIU SIRA BA KONFLITU

SISTEMA ATENSAUN NO RESPONDE SEDU

RELATÓRIU POLÍTIKA BA DALA – 11

20 Fevereiru 2017 ONG Belun

Dili,Timor-Leste

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

1

HO NIA MUDANSA SUSESU NO DEZAFIU SIRA BA KONFLITU

SISTEMA ATENSAUN NO RESPONDE SEDU

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

2

Contents

I. Agradesimentu ................................................................................................................................. 3

II. Introdusaun ...................................................................................................................................... 3

III. Metodolojia Peskiza ......................................................................................................................... 3

IV. Sumáriuno Rekomendasaun husi Relatóriu Polítika Sira ...................................................................... 4

1. Hamenus Tensaun iha Komunidade ho Asuntu Uma ......................................................................... 4

2. Identidade Relijiaun no Konflitu iha Timor-Leste ............................................................................. 7

3. Asesu no Oportunidade ba Edukasaun .......................................................................................... 8

4. Uza Álkool Liga ba Konflitu ......................................................................................................... 10

5. Impaktu Kostume Kultura Fetosaa-Umane Ba Komunidade Nian Moris .......................................... 12

6. Impaktu Sosiál Husi Prosesu Administrasaun Pensaun ba Veteranu Sira ......................................... 14

7. Tara-Bandu ho Nian papél ba prevensaun konflitu iha Timor-Leste .............................................. 15

8. Dinámika Konflitu no Violénsia Liga ba Arte Marsiál iha Timor-Leste ........................................... 17

9. Prosesu Pagamentu Ba Idozus no Potensialidade ba Konflitu ........................................................ 19

10. Istória Ezisténsia CPD-RDTL no Implikasaun Sira ba Futuru Estadu Demokrátiku ............................. 21

V. Konkluzaun ..................................................................................................................................... 23

VI. Tabela Progresu Advokasia Belun ho Relatóriu Polítika Sira ............................................................ 24

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

3

I. Agradesimentu Belun rekoñese katak, Sistema Atensaun no Responde Sedu (AtReS) presiza baze koordenasaun ho programa no asaun konjunta husi parseiru hotu iha Postu Administrativu no nivel nasionál. Ba ida ne’e, ami rekoñese Governu Timor-Leste, organizasaun sosiedade sivíl nasionál no reprezentante seluk husi Estadu ba sira nia kooperasaun no dedikasaun ativa ba asuntu prevensaun violénsia iha Timor-Leste. Belun hakarak atu hato’o agradesimentu sinseru boot ba maluk sira ne’ebé ho laran favorese fó sira nia tempu no rekursu hodi partisipa iha prosesu peskiza ne’e. Partikulármente, ami hakarak hato’o obrigado barak ba pontu vokál no membru Rede Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK) sira Postu Administrativu hanesan husi (Laga-Baucau; Tutuala-Lautein, Alas-Manufahi; Maubisse-Ainaro, Letefoho-Ermera no Likisá-Vila) ne’ebé hola parte másimu iha peskiza ne’e. Belun mós hato’o obrigado barak ba parseiru hotu-hotu iha nivel nasionál no Munisípiu ba servisu hamutuk no dedikasaun kona-ba prevensaun konflitu no violénsia iha Timor-Leste. Sistema Atensaun no Responde Sedu (AtReS), no publikasaun ne’e hetan apoiu sinseru husi United Nations Development Programme (UNDP) no servisu hamutuk ho European Union (EU) iha Timor-Leste hodi reforsa programa Harii Kapasidade Nasionál ba Prevensaun Konflitu. Programa AtReS mos hetan suporta husi USAID, Governu RDTL, Estadus Unidus Departamentu de Estadu no Organizasaun Internasionál ba Migrasaun (IOM) liu husi Award No. S-SJTIP-15-GR-1006). Opiniaun no kontextu husi konteúdu ne’e rasik responsabiliza husi NGO Belun no la nesesáriamente refleta vizaun husi USAID, Governu Estadus Unidus, Estadus Unidus Departamentu de Estadu, IOM, Uniaun Europeia, UNDP, CICR Colombia University, Irish Department of Foreign Affairs Conflict Resolution Unit, GIZ Peace Fund no Governu RDTL.

II. Introdusaun NGO Belun mak organizasaun sosiedade sivíl harii iha Juñu 2004 hodi hala’o knaar ho Independente. Belun ho nia vizaun Sosiedade Timor-Leste iha kbiit, kreativu no krítiku hodi hametin Dame ba Dezenvolvimentu. Misaun mak Serbí Sosiedade no Prevene Konflitu ho Integridade no Inovativu. Belun ho kometimentu tane nia vizaun no misaun ba kontribui prosesu dezenvolvimentu nasionál. Iha Outubru 2008, Belun ho Sentru ba Rezolusaun Konflitu Internasionais (CICR), Universidade Columbia hodi estabelese sistema ho naran “EarlyWarning, Early Response” (EWER) ne’ebé ho lia Tetun hanaran “Sistema Atensaun no Responde Sedu (AtReS)”. Objetivu programa ida ne’e maka atu kontribui ba seguransa umanu no espesífiku liu hodi halo prevensaun ba eskalasaun violénsia sai poténsia boot iha Timor-Leste. Liuhosi sistema ne’e, iha parte programa ‘Pillar Peskiza no Dezenvolvimentu Polítika” halo planu ba preparasaun peskiza hodi haree tuir asaun rekomendasaun husi relatóriu polítika hamutuk sanulu (10) ne’ebé durante ne’e Belun halo sub-misaun ona ba parseiru dezenvolvimentu liuliu ba Governu Timor-Leste komesa husi Abril 2009 to’o Outubru 2015 Relatóriu ne’e sei revê kada relatóriu no foti rekomendasaun ruma husi kada relatóriu atu hatene se rekomendasaun sira implementa ona ka seidauk. Atu hatene kle’an liu bele haree relatóriu nia rekomendasaun tuir mai.

III. Metodolojia Peskiza Peskiza ida ne’e liuhosi kolesaun uza aproximasaun kualitativu atu halibur dadus liuhosi entrevista no ‘Fokus Grupu Diskusaun (FGDs)’, depois halo analiza ba dadus no ‘hakerek relatóriu polítika uza lia Tetum ortografia nasionál’1. Entre fulan Juñu to’o Agostu 2016 iha Munisípiu no Postu Administrativu 6 hanesan (Lautein-Tutuala; Baucau-Laga; Manufahi-Alas; Ainaro-Maubisse; Ermera-Letefoho no Likisá-Vila),

1 Disionáriu Nasionál Ba Tetun Ofisiál, Edisaun Dahuluk – INSTITUTO NACIONAL DE LINGUÍSTICA UNIVERSIDADE NACIONAL TIMOR LOROSA’E

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

4

peskizador Belun2 ba halo Fokus Grupu Diskusaun (FGDs) ba Rede Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK) iha kada Postu Administrativu refere. Ikus liu ekipa peskiza halo entrevista ba autór xave ihakapitál Dili, liuliu ba membru Governu balun, membru Parlamentu Nasionál balun, membru Estadu balun no parseiru dezenvolvimentu sira seluseluk. Kompletamente, grupu tarjetu halo selesaun atu bele garante balansu jeográfiku (Leste, Sentrál, Weste), haree husi ethnográfiku (Fataluku, Makasae, Mambae, Tokodede no Tetum Terik no Prasa ne’ebé pluralismu ethnográfiku) no mós demográfiku (rurál, urbana) mak hili nu’udar fatin ne’ebé eziste RPRK iha postu administrativu ne’ebé durante ne’e iha ona esperiénsia ba responde konflitu, relasiona ho rekomendasaun balun ne’ebé refere ba sira iha Postu Administrativu hodi liu husi entrevista no FGDs ba partisipante sira no autór xave leten hodi fahe esperiénsia ba malu kona-ba sira nia inisiativa ba responde rekomendasaun husi relatóriu polítika sanulu ne’ebé Belun halo sub-misaun ona ba sira hotu nu’udar parseiru dezenvolvimentu. Métodu ne’e importante atu hetan persepsaun no observasaun husi fatin oioin no oinsá buka mekanizmu ne’ebé di’ak atu fó asaun konkretu nu’udár prevensaun konflitu. Belun konsege entrevista no halo FGDs ho totál ema ne’ebé mak envolve iha (FGDs) hamutuk 60 ( M = 51; F = 9 ) no totál ema sira ne’ebé hetan entrevista hamutuk na’in 8 ( M = 7 ; F = 1). Ho rezultsdu peskiza halo ona ezbosu relatóriu, Belun halo ona Diskusaun Meza Kabuar (DMK) nu’udar métodu prátika ida kompleta informasaun dadus husi autór xave oioin husi Governu no parseiru dezenvolvimentu sira hodi bele hatene no sukat mudansa saida mak Governu Timor-Leste halo ona ba rekomendasaun polítika hamutuk sanulu (10) husi tinan 2009 to’o 2015. Objetivu diskusaun ho modelu entrevista, FGDs no rezultadu ne’ebé atu hetan, Belun ho ajenda realiza diskusaun nu’udár peskiza ne’e ho intensaun atu alkansa objetivu prinsipál sira hanesan mensiona tuir mai ne’e: 1). Revee rekomendasaun rua to’o haat ba kada relatóriu polítika no hato’o ba autór xave iha Instituisaun Governu ne’ebé relevante, Sosiedade Sivíl, instituisaun akadémiku no parseiru dezenvolvimentu sira seluseluk atu haree rekomendasaun ne’ebé iha ona asaun ho mudansa susesu no parte balun ne’ebé seidauk durante ne’e liuhosi diskusaun ka entrevista direta; 2). Halo diskusaun nakloke no hetan ideia sira ne’ebé konstrutivu husi parte hotu-hotu, liuliu bá instituisaun ne’ebé iha kompeténsia programa hodi fó solusaun alternativa ba rekomendasaun ne’ebé sai dezafia nafatin to’o agora; 3). Atu hamosu rezumu ba relatóriu polítika ba dala 11 ho ideia ka sujestaun husi parseiru importante sira antes halo publikasaun.

IV. Sumáriu no Rekomendasaun husi Relatóriu Polítika Sira 1. Hamenus Tensaun iha Komunidade ho Asuntu Uma Relatóriu ne’e publika iha Abril 2009, iha períodu ne’e nota katak laiha sistema legál ne’ebé bele fó garantia kona-ba na’in ba uma, iha difikuldade atu hetan protesaun ba hadau malu uma nu’udar indikasaun ba eskala konflitu ne’ebé aas tebes. Reportajen ba dadus hatudu katak iha 35% Postu Administrativu ne’ebé tau matan, ema mesak no mós família ruma ne’ebé fa’an uma ka rai tanba ema seluk hadau ka ameasa sira 65% ba monitor sira dehan katak bain-bain ema barak iha sira nia Postu Administrativu, bainhira sosa uma halo prosesu informal tanba laiha referénsia dokumentu legál. Tanba ne’e, laiha opsaun formál barak ne’ebé nakloke hodi bele fó apoiu ba grupu vulneravel sira hodi hadi’ak problema ne’e. Asuntu uma inklui problema kona-ba uma la sufisiente no mós problema kona-ba uma kualidade la di’ak. Iha 73% ba area ne’ebé tau matan, iha ema laiha uma no tenke hela iha kampu ka fatin merkadu. Uma ne’ebé dala barak uza hamutuk husi família rua ka tolu iha potensiál hodi kria situasaun ne’ebé bele hamosu konflitu. Dadus hatudu katak nivel konflitu iha umakain (81% iha Postu Administrativu ne’ebé tau matan) kuaze aas liu duké konflitu entre viziñu (88%).

2Peskizador Constantino da Conçeição Costa Ximenes Escollano Brandão – (Espesialista ba Peskiza no Dezenvolvimentu Polítika) iha NGO Belun.

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

5

Rekomendasaun Polítika Sira ne’ebé mak sai Prioridade ba Peskiza ne’e.

1. Polítika atu ema bele fó osan hanesan aluga uma, maibé depois tempu balun sai uma na’in rasik. Sei ba pensaun to'o iha balansu ho folin uma ne’ebé refere. Governu bele uza finansiamentu ha direitu hanesan ba asisténsia sosiál.

Governu responde duni rekomendasaun polítika leten ne’ebé NGO Belun halo sub-misaun relasiona ho uma ba ema kbiit laek ka ema vulneravel sira. Governu liuhosi Ministériu Solidariedade Sosiál halo ona uma sosiál ba ema kbiit laek ne’ebé mak halo duni iha sira nia uma fatin. Ema kbiit laek sira (Ferik no katuas ka família) nia prosesu identifikasaun, liuhosi koordenasaun ka servisu hamutuk ho xefe suku no aldeia halo lista hodi identifika ema ne’ebé kbiit laek no hato’o ba MSS atu estuda no hetan aprovasaun. Depois ida ne’e sira sei hetan apoiu materiál no osan ba uma refere, programa ne’e hanaran – “Uma Sosiál”. Governu estuda nafatin asaun polítika sira ne’e no buka polítika alternativa foun ho naran – “uma Millennium Development Goals (MDGs)”. Bazeia ba rezultadu entrevista ho Sr. Diretór Diresaun Nasionál Asisténsia Sosiál hato’o katak objetivu projetu MDGs ne’e atu loke bairru foun; Sosiedade ne’ebé moris hamutuk no amizade husi aldeia oioin; Komunidade moris ambiente ne’ebé saudavel no organizadu. Sira identifika fatin hodi loke bairru foun, harii uma, kompletu ho asesoris ka sasán uma laran, eletrisidade, bee-moos, uma eskola no Igreja. Fasilidade hirak ne’e atu bele fasilita sira nia nesesidade moris iha bairru foun nu’udar ema umanu hanesan komunidade sira seluseluk. Uma MDGs halo iha territóriu tomak ho totál uma hamutuk 3326, uma ne’e verifika hotu ona. Iha tinan 2013 Governu entrega ba komunidade liuhosi autoridade lokál (Xefe suku no Aldeia) hamutuk 1148 no uma ne’ebé seidauk entrega mak ho totál 439. Iha Tinan 2014 totál uma ne’ebé mak entre sura hamutuk ho tinan 2013 ho totál 1218 no uma hamutuk 262 mak seidauk entrega. Iha Dili, laiha uma MDG maibé ADN (Ajénsia Dezenvolvimentu Nasionál) iha Gabinete Primeiru Ministru nia okos halo projetu uma seluk. Mekanizmu halo uma ne’e la’ós fó osan maibé fó ho forma material konstrusaun ba halo uma ne’e hamutuk 266, mekanizmu servisu mós hanesan katak servisu liña koordenasaun ho xefe suku no aldeia sira. Maski nune’e maibé bazeia ba rezultadu ‘Fokus Grupu Diskusaun (FGD)’ hamutuk ho Rede Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK) iha nivel Postu Administrativu3 hato’o katak uma ne’ebé harii ona tuir planu MDGs komunidade ne’ebé identifika ona lakohi atu mai hela. Porezemplu uma MDGs hamutuk 150 iha Bairru foun Mehara-Tutuala, foin família uma kain 30 mak mai hela seluseluk lakohi mai hela no razaun dook husi família tanba sira ferik no katuas ona no ema balun defisiente, tanba ne’e bainhira sira hetan susar ruma, oan ka família sira labele tau matan. Razaun sira seluseluk mak dook husi sira nia rai plantasaun to’os ka natar, iha bairru foun laiha fatin nato’on atu hakiak animál maski fasilidade hanesan (bee-moos, eletrisidade, Igreja no seluseluk iha ona). Razaun sira ne’e mós ekipa peskizadór hetan husi fatin sira seluk ne’ebé realiza FGDs. Sira mós dehan katak ne’e pilotu projetu de’it tanba ne’e sira husu ka hato’o rekomendasaun ba Governu atu uma ne’e halo iha sira nia hela fatin rasik. Entretantu komunidade hato’o sira nia preokupasaun, maibé planu Governu ba oin ho programa ho naran “Millennium Dezenvolvimentu Sustentável (MDS), bele responde ejijénsia komunidade liuliu ba sira ne’ebé kbiit laek atu halo uma rasik ne’ebé adekuadu atu hela. Tanba ne’e ba maluk sira ne’ebé mak presiza hetan asisténsia husi Governu, refere liubá família ne’ebé kbiit laek iha aspetu ekonomia hodi ne’e sira bele moris di’ak nu’udar umanu no bele interaksaun sosiál ho ema sira seluk husi suku ka aldeia seluk mai hela hamutuk iha bairru foun husi planu MDS ne’e. Durante ne’e públiku hanoin ema ne’ebé atu mai hela uma MDGs mak ferik no katuas ka ema ho defisiénsia deit, maibé sira bele mai hamutuk ho sira nia família, Governu rekoñese katak uma ne’e ki’ik no labele ema barak atu mai hela, tanba ne’e mak família sira la mai hodi hela hamutuk iha uma refere

3FGDs hamutuk Rede Prevensaun no Responde Konflitu iha Postu Administrativu Tutuala-Lautein; Laga-Baucau; Alas-Manufahi; Maubisse-Ainaro; Letefoho-Ermera no Likisá Vila.

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

6

ne’e. Ne’e hanesan projetu polítika ida atu antisipa hodi iha futuru ema hotu iha uma, iha Timor-Leste ema labele ba toba iha fatin públiku, loja oin, estrada ponte okos tanba uma laiha. Governu iha polítika atu fasilita uma ba sidadaun hotu-hotu. MSS- DNSS nia planu polítika ba oin mak sei loke sentru hospedaria ida atu halibur ema hanesan (katuas-ferik (avó sira), defisiénsia, no ema bulak sira) ne’ebé sira nia família la prontu atu tau matan ba sira nia moris loroloron. Sentru ne’e sei prepara hahán, roupa, fasilidade saúde no nesesidade sira seluseluk. Iha tempu loron, responsabilidade sentru sei husik sira atu la’o tuir sira nia boavontade maibé kalan tenke tama fali ba sentru hospedaria. Sentru ne’e sei tau matan sira nu’udar ema umanu hanesan sidadaun sira seluk. MSS – DNDS (Diresaun Nasionál Dezenvolvimentu Sosiál) sei halo koordenasaun ho Ministériu Saúde ba sira nia tratamentu moras nia. Husu ba MSS atu kontinua nafatin projetu MDG maibé fó orientasaun no sensibilizasaun ba komunidade atu bele simu programa ne’e no sira bele sai tarjetu benefisiariu ne’ebé ho inisiativa di’ak atu bele kontribui parte manutensaun ba iha longu prazu. Ba maluk sira ne’ebé lakohi mai hela iha bairru foun uma MDG ne’e, solusaun seluk mak bele fó ba ema funsionáriu sira ne’ebé mai hosi fatin seluk, sira bele uza uma ne’e duké governu tenke aluga fali uma ba sira atu hela, ne’e parte ida atu maneja ‘poupa’ orsamentu Estadu. Iha mós alternativa seluk ba komunidade sira ne’ebé dook husi fatin servisu sira bele mai hela.

2. Maski iha dezafiu barak, presiza realiza sistema legál hodi klaru ba ema atu na’in ba uma ka na’in

ba rai. Ba halo klasifikasaun ne'e, karik bele mós realiza investimentu iha uma husi banku sira no mós kompañia privadu. Tuir loloos, governu bele halo planeamentu kona-ba investimentu ne'e, maibé la bele realiza se laiha sistema legál di’ak ba asuntu uma;

Bazeia ba rezultadu peskiza no observasaun rasik hetan informasaun katak maski seidauk klaru ema atu sai na’in ba rai, uma ne’ebé propriedade Estadu maibé tuir Dekretu Lei N.0 19/2004 de 29 de Dezembru, artigu 6 “Hahú halo Aluga ba Estadu”, alínea a). Fasilita hela fatin temporáriu ba sidadaun ne’ebé laiha uma rasik. Maski seidauk iha lei ida atu fasilita ema atu na’in ba propriedade Estadu maibé ho Lei leten ema bele hela iha uma propriedade Estadu no presiza halo arrendamentu ba Estadu. To’o agora laiha programa husi Banku sira ka kompañia privadu sira no Governu atu halo uma sosiál ba komunidade.

3. Uza osan husi fundus públiku atu fó subsídiu uma ba grupu vulneravel, hanesan iha planu ba uma sosiál no uma ba funsionáriu ka ema seluk ne’ebé hetan ajudu husi governu no hamenus sira nia saláriu ka pensaun to'o iha balansu ho folin uma ne’ebé refere;

Too agora seidauk iha polítika atu halo uma ba funsionáriu sira, tuir loloos funsaun públiku iha ona polítika ba ne’e liuliu halo uma sentru iha kada Munisípiu nune’e funsionáriu husi Munisípiu seluk atu muda servisu ba Munisípiu seluk, sira lalika aluga uma maibé uma sosiál ne’ebé komunidade sira lakohi ba hela, bele uza ba funsionáriu sira. Ne’e ide di’ak atu bele rai osan ne’ebé planeia ba aluga uma ba hela fatin funsionáriu sira. Diretór ne’e mós hato’o katak uma sosiál di’ak liu duké uma MDG maski uma ne’e meiu parede hela, maibé tanba halo iha sira nia uma fatin maka sira gosta atu hela hamutuk ho família. Sr. Filomena Fuka hato’o iha DMK katak ‘Saida mak diferensa entre Uma MDG ho Uma Sosiál? Iha mós uma ba Kbiit laek sira no SEFOPE mós halo, papél servisu ne’e halo oinsá? La presiza hakerek iha Uma leten- “SEFOPE-Uma Kbiit Laek”, ita nia dignidade tau iha ne’ebé? Ita tenke tane ita nia komunidade nia dignidade. Depois papél husi MSS no SEFOPE ne’e halo oinsá? Uma sira ne’ebé harii ona maibé ema la hela no gasta osan de’it? Saida mak estratéjia atu realoka ema ba fatin seluk? Ita nia kultura ne’e família sira sempre hela hamutuk, dala ruma oan labele husik hela inan-aman ne’ebé idade ona hodi hela mesak. Agora oinsá mak ita integra ema sira ne’ebá bairru foun ne’ebé dook husi oan sira. Sr. Honorio husi HAK hato’o katak Uma MDG no Uma ba Vulneravel identifika lakuna lubuk ida ne’ebé kontribui ba konflitu barak. Uma nia kondisaun la di’ak no la favorese ba ema atu hela. Uma MDG hamosu konflitu tanba iha ema balun la merese atu hela, maibé sira mak hela fali entaun hamosu konflitu. Rekomendasaun mak, Uma MDG tenke uza material lokál hanesan fatuk no ai, bloku, rai-henek tenke hola

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

7

husi komunidade. Rekomendasaun seluk mak MDG halo tenke bazeia ba sósiu-kulturál timór nian. Ezemplu iha Vikeké, uma MDG dook husi fatin ne’ebé hanesan fatin kultura uma lisan, tanba ne’e ema la hela tanba sira prefere liu hela besik sira nia uma lisan no besik sira nia animal no toos. Reprezentante husi Luta Hamutuk kompleta katak kona-ba Uma MDG ne’ebé totál hamutuk 3326, ita ko’alia de’it kona-ba kuantidade maibé ita la haree kona-ba ema ne’ebé merese duni atu hela. Presiza halo estudu ida kle’an kona-ba fasilidade hanesan Igreja, eskola halo maibé ema la uza tanba ne’e antes atu halo uma tenke halo estudu viabilidade hodi labele estraga osan estadu nian. 2. Identidade Relijiaun no Konflitu iha Timor-Leste Relatóriu ne’e publika iha Setembru 2009, depois Timor-Leste halo restaura nia independénsia hahú husi 2000 to’o agora nu’udar nasaun soberanu presiza loke ba mundu hotu-hotu bazeia ba Lei ne’ebé adopta ona husi Konvensaun Internasionál ba Direitu Umanus nian. Ho kondisaun nune’e ema husi nasaun oioin mai tama Timor-Leste ho vizaun no objetivu oioin. Hatudu momoos katak iha fiar ka relijiaun oioin tama no eziste ona mai rai timor. Situasaun ida ne’e komesa rezulta preokupasaun sosiál ne’ebé eziste la’o iha ne’e, relasiona ho relijiaun foun sira ne’ebé tama iha Timor-Leste hodi fó influénsia no dada sarani sira ne’ebé kleur ona iha sistema fiar Katólika nian ne’ebé dominante iha nasaun ida ne’e. Iha tempu halo peskiza ne’e, bazeia ba insidente ne’ebé Belun foti, bele hatudu katak Timor-Leste iha tensaun barak kona-ba Relijiaun oin-oin, hanesan akontese Munisípiu 13 maibé maka’as liu iha Munisípiu Ainaru no Manufahe, Baucau, Vikeké, Covalima. Fiar orijinál loloos ema Timor sira hatudu ativa nafatin ba papél importante iha vida-moris sosio-kulturál, espesífiku liu ba komunidade ne’ebé kaer metin nafatin lisaun kultura uma lisan (adat), alein de fiar ba relijiaun. Peskiza hatudu, kuaze informasaun hotu hatudu katak Igreja foun hahú loke halo evanjelizasaun, dala barak ema ladún fó importánsia ba valór toleránsia no fó dalan ba malu maibé hatudu kompetisaun ba malu mak ema sente eziste iha komunidade hodi kria tensaun konflitu duké kontribuisaun ba dame ne’e, maski hatudu uitoan issue ne’ebé kontraversiál. Problema ne’ebé luan, aumenta ho konstituisaun ne’ebé garantia ba liberdade sidadaun atu bele hili relijiaun. Konflitu entre grupu identidade relijiaun hanesan buat foun, maibé laiha tensaun ne’ebé bele fó ameasa ba estabilidade no seguransa umanu, entre Igreja Katólika no mós Igreja-Igreja Protestante foun sira ne’ebé foin tama mai iha país ida ne’e. Indikasaun ne’e kria prosesu ne’ebé importante hodi halo promosaun ba diálogu no fó prioridade liubá programa kolaborasaun sosiál. Iha dia 27 Jullu 2011 Belun kolabora hamutuk no Ministériu Justisa halo semináriu nasionál iha Dili. Iha eventu ne’e‘Sra. Minístra Justisa’4 hato’o katak iha tempu oin mai sei kria dekretu lei hodi bele fó dalan ema hotu-hotu tantu Timor oan ka ema estranjeiru hotu iha direitu liberdade atu bele harii ka hatudu sira nia fiar tuir sira nia konxiénsia rasik. Rekomendasaun Polítika Sira ne’ebé mak sai Prioridade ba Peskiza ne’e.

1. Kria ka harii konsellu nasionál asuntu relijiaun husi lideransa relijiozu sira hotu-hotu ne’ebé mak atu

suporta hodi bele rezolve disputa entre grupu relijiozu sira no mós iha posivel atu bele fó ideia koordenasaun iha aspetu sósiu-polítika;

To’o agora seidauk iha konsellu nasionál asuntu relijiaun, maibé bazeia ba rezultadu entrevista no fokus grupu diskusaun sira hato’o katak, husu ba lideransa relijiozu sira atu hamutuk nafatin iha “Fórum Inter-Relijiaun ba Toleránsia (FIRT)” ne’ebé harii ona uluk. Nune’e asuntu sira relasiona ho issu sira ne’ebé iha pontensialidade ba konflitu bele rezolve ho di’ak entre relijiaun hotu-hotu ne’ebé mak agora daudaun eziste iha rai ida ne’e. Tanba tuir peskiza grupu relijiaun foun sira (ne’ebé tama iha Timor-Leste depois de independénsia) seidauk involve nu’udar membru iha Forum ida nee.

4Ministra Justisa, Sra. Lúcia Maria Brandão Freitas Lobato, Sentru Judisiariu Kaikoli dia 27 Jullu 2011.

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

8

2. Kria dekretu lei ida hodi fó dalan ba ema hotu-hotu nu’udar sidadaun Timor-Leste no mós ema husi

rai seluk atu iha liberdade hodi loke sira nian fiar ba Maromak tuir sira nian dalan rasik.

Bazeia ba rezultadu entrevista ho Assessor Nasionál Jurídiku katak rekomendasaun rua leten la presiza iha dekretu lei foun tanba ne’e to’o agora seidauk iha asaun husi Ministériu Justisa ka Parlamentu Nasionál. Assessor ne’e fortifika ho Lei Konstituisaun Da Repúblika “Fó Liberdade ba Ema Hotu Atu Hatudu

Sira Nian Fiar”; Artigu 12.odehan (Estadu no relijiaun sira) alínea 1). Estadu rekoñese no respeita fiar oin-oin,

ne’ebé sira-nia organizasaun iha liberdade atu hala’o atividade relijiozu sira, ne’ebé buka halo tuir nafatin

Lei-Inan no lei- oan sira. Reforsa ho Artigu 45.o(Liberdade konxiénsia, relijiaun no kultu ninian ) ba alínea 1).

Ema hotu tenke iha liberdade ba konxiénsia, relijiaun no ba kultu, nune’e konfisaun relijiozu sira haketak ho Estadu; 2). Labele halo ta’uk no labele diskrimina (hatún) ema ida tanba nia konviksaun relijioza; 3). Iha garantia ba objesaun tuir konxiénsia, tuir lei haruka; 4). Iha garantia ba liberdade atu hanorin relijiaun ne’ebé de’it, maibé iha relijiaun ida-idak nia. Artigu rua ne’e nato’on no forte ona atu fó garantia ba ema hotu-hotu, tanba ne’e la presiza kria dekretu lei fali, katak assessor jurídiku ne’e. Naran katak sé de’it mak hala’o misaun relijiaun, presiza tuir lei rua ne’e no alínea sira hotu-hotu. Ne’e duni iha nasaun Timor-Leste kualkér sé de’it nia iha liberdade tomak atu loke sira nian fiar no hala’o iha país ida ne’e, maski nia mai husi sidadania nasaun seluk. 3. Asesu no Oportunidade ba Edukasaun Relatóriu ne’e publika iha Agostu 2010, relasiona ho asuntu issu konflitu kona-ba asesu no oportunidade edukasaun ba Timor oan sira, komesa agora bele fó prioridade atu tau matan ba sira estudu iha futuru mai. Bazeia ba peskiza ida ne’e bele identifika persepsaun indika liubá dezafiu no problema oin-oin ba sistema edukasaun iha Timor-Leste mak sei hatudu preokupasaun boot nu’udar limitasaun ba kualidade rekursus umanus ba ema Timor-oan sira iha futuru tanba ne’e oinsá iha polítika ne’ebé honestu atu timor-oan hotu bele iha asesu ba oportunidade edukasaun. Iha tempu pasadu períodu peskiza ne’e dezafius barak mak deskobre iha polítika ne’e, por ezemplu iha area sistema polítika edukasaun, husi parte Ministériu Edukasaun sei hetan dezafius barak hanesan parte língua, kurílukum, fasilidade eskola, ema hotu nia asesu ba programa bolsu estudu. Sistema edukasaun laiha mekanizmu formál atu apoiu grupu ne’ebé laiha kapasidade ka rekursus atu kompleta sira nia edukasaun. Estudante sira ne’ebé laiha posibilidade finansia atu kontinua estudu formál iha universidade, maka sira buka meius atu tuir atividade treinamentu vokasionál. Entre tantu informasaun leten, parte seluk mak sistema edukasaun formál laiha suporta barak ba ema vulneravel, ba ema defisiente sira la kontinua estudu formál. Asuntu asesu informasaun no transparénsia to’o agora sei iha obstákulu barak liu ezemplu, to’o agora laiha asesu informasaun efetivu no transparente ba ema Timor oan hotu iha Munisípiu no Postu Administrativu hodi hetan oportunidade kontinua estudu ba universidade no mós ba bolsu estudu. Ema barak iha persepsaun katak prosesu testing dala barak uza sistema familiarizmu ka nepotizmu no mós dala ruma aplika pratika diskriminasaun hanesan (sukuizmu, rejionalizmu). Durante ne’e akontese, estudante finalista sekundária sira balun buka meius hodi koko sorte atu hetan informasaun rasik hodi hetan asesu ba universidade no bolsu estudu iha Hawai-Amérika, Norwegia, Indonézia, Filipina, Australia no seluseluk tan. Organizasaun ka órgaun governu oin-oin no mós iha kritéria selesaun ne’ebé fokus liubá grupu tarjetu ne’ebé mak relevante ba sira-nia programa. Iha nafatin konfuzaun no laran moras ba malu (inveja sosiál), kona-ba sistema edukasaun jerálmente no asuntu kontinua ba universidade no bolsu estudu. Durante peskiza ne’e, ema barak dehan katak prosesu ne’e lakon akontabilidade transparénsia, no barak sente katak sira la inklui iha sistema ne’ebé bele fasilita sira atu kontinua estudu. Informasaun kona-ba opsaun sira – iha komunidade laran, iha treinamentu vokasionál ka iha universidade – lakon oportunidade, espesífiku iha estudante sira ne’ebé hela dook liu.

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

9

Iha persepsaun katak sistema aplikasaun bele dala barak involve KKN, parte balun sente katak ema ne’ebé iha osan barak, ka iha ligasaun ba família ho ema boot, sempre bele hetan vantajen ba prosesu aplikasaun, ne’e mak atu husik ba oin bele kria tensaun iha komunidade. Rekomendasaun Polítika Sira Ne’ebé Mak Sai Prioridade ba Peskiza Ne’e.

1. Mekanizmu Bolsu Estudu: Fahe informasaun ho transparente hodi kolabora ho eskola ida-idak no halo

selesaun nasionál ba alunos ne’ebé ho valor no notas di’ak nu’udar kandidatu potensiál. Sujere liuhosi liña informasaun servisu, husi interministeriál to’o ba estudante potensiál sira, hanesan husi Interministeriál – Ministériu Edukasaun – Formasaun Professional Diresaun MAFP – Diretór Jerál/Nasionál ka Departamentu de Bolsu Estudu – Diretór Eskola Sekundária ka Eskola Tékniku Professional Agrikultura no seluseluk – Professor da turma sira – ikus liu ba estudante potensiál sira;

Rekomendasaun iha relatóriu polítika ne’e lubuk ida mak responde ona husi Ministériu Edukasaun, porezemplu parte kurílukum, reabilitasaun uma eskola maski seidauk to’o hotu, maibé rekomendasaun kona-ba bolsa estudu iha leten, rezultadu peskiza ne’e hatudu nafatin krítika husi respondente. Asuntu importante ne’ebé sai kauza boot iha peskiza ne’e uluk no rekomendasaun lubuk ida mak NGO Belun levanta mak sistema ka mekanizmu bolsu Estudu, iha mós iha mudansa uitoan iha parte transparénsia informasaun bolsu estudu, katak ema barak ne’ebé asesu ona ba informasaun ne’e hodi ne’e ema iha nivel sosiál oioin bele iha oportunidade atu aplika no faktu sira hatudu duni katak kuaze estudante lubuk ida mak hetan ona bolsu estudu ba rai li’ur. Polítika atu fó apoiu ba timór oan liuliu ba estudante sira ba asesu edukasaun, bele rekoñese katak Timor oan barak mak hetan bolsu estudu ba rai li’ur hanesan – (Europeia, Amérika, Australia no Asia), estudante barak mak akaba sira nian estudu liuhosi programa bolsu estudu ne’e, ita hotu rekoñese mudansa ne’e. Maibé nafatin nota katak durante ne’e bolsu estudu ne’ebé organiza husi Ministériu Edukasaun sei la hatudu transparénsia ne’ebé di’ak. Informasaun taka de’it iha Ministériu Edukasaun Vila Verde. ‘To’o agora nota nafatin katak iha prosesu balun aplika sistema mantén ho status quo katak grupu elit sira ne’ebé sempre defende malu hodi eziste nafatin (mantein podér) ba moris di’ak iha ema kiak barak nia leet, ne’ebé fó oportunidade ba malu entre deputadu no Governu nia oan sira mak dala barak hetan asesu no oportunidade ne’e. Iha evidénsia forte katak boot sira (deputadu no Governu) nia oan sira domina númeru estudante ne’ebé hetan bolsu estudu no haruka bá iha universidade favoritu sira iha Portugal. To’o iha ne’ebá sira nian kapasidade menus tebetebes no barak mak haruka fila mai Timor, ne’e indikasaun ne’ebé la fó vantajen no taka dalan ba Timor oan sira seluk ne’ebé iha interese no kometimentu maka’as atu kontinua sira nian estudu liuhosi programa bolsu estudu, liuliu ba povu kbiit laek sira nia oan ne’ebé kualifikadu di’ak tebes. Ne’e maneira ida ne’ebé ita rasik kria hodi ema ne’ebé riku sira mak asesu nafatin ba asisténsia Governu ka Estadu maibé ema kbiit laek sira nafatin hadook an husi prosesu tomak asisténsia sira ne’e, tempu ba tempu ita rasik kria kapitalizmu foun iha ita nia moris sosiedade.’5

2. Suporta orsamentu ba reabilitasaun edifísiu eskola kompleta ho fasilidade eskola no saneamentu (bee-moos , MCK), no mós orsamentu ba manutensaun eskola kada tinan.

Dezde publikasaun relatóriu polítika kona-ba “Asesu no Oportunidade Edukasaun” iha Agostu 2010, rekomendasaun lubuk ida ne’ebé NGO Belun hato’o ba Ministériu Edukasaun no parseiru dezenvolvimentu sira seluk iha ona mudansa lubuk ida parte oioin. Governu liuhosi Ministériu Edukasaun iha esforsu maka’as ona atu hadi’ak ka halo reabilitasaun ba uma eskola iha territóriu tomak ho fasilidade meza no kadeira. Maibé mós iha dezafius nafatin tanba iha fatin balun uma eskola ho kondisaun aat nafatin no laiha

5Palestra Primeira Dama Dona Isabel da Costa Ferreira, iha workshop kona-ba Pensaun Vitalisia no Despezas Estadu, dia 24 Agostu 2016 iha NGO Luta Hamutuk.

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

10

fasilidade meza no kadeira, nune’e mós laiha kondisaun saneamentu di’ak hanesan bee moos no sentina (MCK). Preokupasaun mak to’o agora laiha orsamentu nato’on ba parte manutensaun nian. 4. Uza Álkool Liga ba Konflitu Relatóriu ne’e publika iha Outubru 2010 no hatudu jerálmente katak, ema uza bebida alkóliku no ai-moruk droga sira iha kontextu oin-oin inklui serimónia kulturál, atividade selebrasaun família, iha kontextu sosiál informal liu no mós ema dala ruma uza mesak tuir sira-nia dúvida pesoál. Depende kontextu tuir situasaun ne’ebé ema hakarak konsumu, bebidas alkóliku no ai-moruk droga sira bele iha impaktu oin-oin, bele sai negativu ka pozitivu ba sira-nia kondisaun moris, no aspetu (sósiu-kulturál, ekonomia no asuntu dame no konflitu, liga mós ba saúde). Dadus ne’ebé mai husi peskiza ida ne’e indika katak impaktu lanu alkóliku mak fatór aas tebes ne’ebé bele kontribui ba konflitu no violénsia doméstika. Iha Timor-Leste eziste tradisaun ne’ebé kleur ba uza alkóliku iha kontextu kulturál, iha komunidade konsume bebidas alkóliku iha festa tradisionál ho orientasaun ritual hanesan serimónia adorasaun ba sira nian bei’ala iha kostume tradisaun komunidade, iha serimónia mate isin, saw-batar no lian fetosaa-umane. Ema hemu ho regulamentu tradisionál ne’ebé kria pás entre ema moris no entre ema moris ho ema mate. Bele haree katak dala ruma mós bele iha parte negativu, nu’udar ezemplu ida husi parte fetosaa-umane, hemu alkóliku to’o sira lanu, depois sira sadik no hatún malu dala ruma to’o iha nivel konflitu, liu-liu iha parte ko’alia barlake. Juventude balu mak dala barak hemu ho grupu no halo atividade komún hanesan servisu agrikultura, grupu kuda modo, grupu desportu – hemu hamutuk bainhira sira manán ba kompetisaun ruma ka finaliza atividade ruma. Entre tantu nune’e iha fatór negativu mak dala barak akontese, juventude ka ema balun hemu iha ambiente festa formál hanesan kazamentu ka serimónia seluk, maibé laiha regulamentu forsa ne’ebé bele maneja kuantidade alkóliku ne’ebé sira bele hemu, ne’e duni sira bele sai lanu no kria konflitu ho ema seluk. Alkóliku iha mós valór ekonomia imperative liu haree husi atividade negósiu no individuál gastu sira, alkóliku importa husi nasaun seluk tama mai Timor-Leste sira presiza selu taxa ba governu, iha Timor-Leste rasik komunidade balun ne’ebé halo fermentasaun bebida alkóliku sira (tua sabu) fa’an iha merkadoria ho folin di’ak, ne’e bele aumenta sira nia rendimentu família. Maibé iha parte ida, haree husi individuál gastu sira, dala barak konflitu no violénsia doméstika mosu tanba ema balun iha família – la’en, oan mane uza rendimentu osan família ba sosa tua alkóliku hodi hemu no laiha interese atu bele uza osan ba nesesidade família (sosa hahán, suporta selu oan nia eskola no tratamentu saúde nian). Ai-moruk Droga sira komesa sirkula ona iha komunidade, haree husi kontextu bele iha impaktu negativu ba ema nian moris. Departamentu Saúde uza ai-moruk ne’e hosi fasilita sira ba apoiu tratamentu medisina husi doutór/a medisina sira. Ema konsumu la-tuir asuntu medisina maibé uza ai-moruk drogas ba nesesidade sira ba ilustrasaun seluk. Husi inan-aman barak komesa iha preokupasaun boot ba issue foun ida ne’e, tanba oan balun nu’udar konsumidór ida lakohi rona inan-aman no kria konflitu iha uma laran, ba futuru bele estraga fíziku no mós mentalidade sira. Alkóliku no ai-moruk droga sira bele iha konkluzaun katak depende ba ema ne’ebé konsume tuir nesesidade, imperative liu mak ba ema ida-idak presiza hatene oinsá sasán rua ne’e nia impaktu ba ema atu moris saudavel, moris iha pás no domin ho perspetiva katak moris dook husi konflitu no violénsia. Rekomendasaun Polítika Sira ne’ebé mak sai Prioridade ba Peskiza ne’e.

1. Husu Ministériu Finansas no Ministériu Komerisiu Indústria Ambiente (MKIA), atu defini taxa ne’ebé

aas ba importasaun bebida alkóliku no kontrola kompañia distributor sira nune’e bele limita kuantidade bebida alkóliku sira ne’ebé ema hola;

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

11

2. MKIA bele halo kontrola ba komunidade sira ne’ebé halo produsaun tua lokál ho nia kualidade no mós kontrola negosiante sira ne’ebé fa’an livre iha estrada ibun no kios ki’ik atu nune’e bele antisipa labarik tinan 17 mai kraik labele asesu ba sosa no hemu;

3. Polísia fronteira no Diresaun Nasionál Kuarentena e Bio Seguransa iha sistema kontrolu ne’ebé di’ak ba hametin seguransa atu nune’e bele deteta kontrabandeadu sira iha portu, aeroportu no mós fronteira hodi evita sasán ilegál alkóliku no ai-moruk droga oioin mai tama Timor-Leste, atu alkansa objetivu ida ne’e presiza fó treinamentu intelijénsia ne’ebé di’ak liu ba Polísia Imigrasaun, funsionáriu kuarentena sira iha Fronteira nune’e mós ba alfándega sira;

4. Parlamentu nasionál presiza haforsa vontade polítika ba hatán ka rezolve problema sira kona-ba abuzu bebidas alkóliku no ai-moruk droga sira – narkótiku ne’ebé importa husi li’ur nu’udar substánsia ne’ebé sai questionável ba país.

Bazeia ba Belun nian peskiza liuhosi entrevista no FGDs iha parte polítika ne’e laiha mudansa ne’ebé signifikante liu, porezemplu rekomendasaun haat leten seidauk iha asaun husi Governu liuliu ba Ministériu Komérsiu Indústria no Ambiente (MKIA) ba ne’e tanba to’o agora tua ho marka oioin tama Timor-Leste, no fa’an iha fatin oioin iha Dili, maibé tanba tua sira ne’e ho folin boot, maka joven no labarik ki’ik sira ladún asesu atu sosa ho folin karun no ne’e hatudu parte di’ak nian. Presiza hametin sistema kontrolu no seguransa iha fronteira atu nune’e bele detekta kontrabandeadu sira iha portu, aeroportu no mós fronteira hodi evita ai-moruk droga oioin mai tama Timor-Leste, tanba ne’e husu nafatin ba Polísia fronteira atu fó konsiderasaun ba rekomendasaun tolu leten. To’o agora mós Parlamentu Nasionál seidauk iha forsa vontade polítika ba hatán ka rezolve problema sira kona-ba abuzu bebidas alkóliku no ai-moruk droga sira, autór xave sira ne’ebé Belun entrevista husu nafatin atu konsidera preokupasaun ne’e ho hamosu dekretu lei ida hodi regula ba asuntu ne’e. Husu ba Parlamentu Nasionál, Governu, maski rekomendasaun polítika kona-ba “Uza álkool liga ba konflitu” halo sub-misaun ona ba Governu no parseiru dezenvolvimentu sira seluk iha fulan Outubru 2010 maibé nota nafatin insidente konflitu barak mak akontese ho hemu-tua lanu tanba ne’e husu nafatin Governu atu halo dekretu lei ne’ebé bele regulariza ema atu labele livre liu hemu-tua lanu, liuliu ba labarik no joven sira ne’ebé dala barak sai autór ba vítima no perpetrador iha konflitu. Tuir Komisáriu Jerál PNTL katak ‘seidauk iha lei ida kona-ba komersializasaun, tuir loloos tenke determina fatin ba fa’an no hemu tua nia, hodi ne’e atu antisipa ba ita nia joven sira labele hemu arbiru iha fatin oioin no atu evita tuur iha Largo Lecidere, depois hemu tua tiha halo violénsia ba ema seluk iha fatin ne’e. Iha planu operasaun ida atu kaer ema sira ne’ebé fa’an tua mutin no tua sabu iha estrada, ita hotu iha interese no knaar atu tenke asegura joven sira nia vida. Komisáriu Jerál PNTL ne’e mós hato’o katak – “ha’u konkorda ho rekomendasaun polítika Belun6 atu hasa’e folin bebida alkóliku nian. Nune’e ema ne’ebé iha osan mak bele sosa no hatene iha fatin ne’ebé seguru atu hemu, la’ós hemu ka fa’an iha fatin arbiru de’it, nune’e bele atu evita insidente violénsia iha estrada no fatin públiku. Perspetiva públiku dehan katak Polísia dala ruma ba kaer ema ne’ebé suspeitu la’ós atu lori ba tuir prosesu maibé depois kaer tiha polísia fó liberdade, maibé hakarak haklaru katak tuir loloos lei mak haruka ba kaer ema no lei mak fó garantia atu fó liberta, tanba ne’e la’ós Polísia mak liberta no ida ne’e mak ita hotu tenke intende. Iha fronteira hanesan odamatan “entrada” no parte barak mak servisu iha ne’ebá. Ita nia mákina extray ne’e servisu ona ho di’ak ka lae? Alfándega halo servisu ho di’ak ka lae? Entre instituisaun ka diresaun sira ne’e iha kooperasaun servisu ka lae? Tanba situasaun ne’e la’ós Polísia de’it mak responsabiliza, maibé ema husi diresaun hotu nia responsabilidade. Komisáriu Jerál husu ba peskizadór sira tenke halo peskiza

6 Uza Álkool Liga ba Konflitu, Outubru 2010

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

12

kle’an tanba sá problema sira ne’e akontese no tanbasá kalan-kalan sempre akontese ema ka grupu asalta malu no tuda malu? Asuntu fronteira sai issu importante, ne’e sai preokupasaun polísia nian tanba iha de’it postu 29, maibé ho distánsia ne’ebé dook depois ho rekursu ne’ebé menus no balun distánsia entre postu sira hamutuk 49 kilómetru, Polísia hanoin hela atu monta tan postu 10. Maibé preokupasaun sira ne’e la sai obstákulu ida ba polísia atu kontinua halo seguransa iha Fronteira. Polísia kaer ema iha fronteira ne’e tanba hetan informasaun husi parte TNI, depois parte sorin hakarak halo operasaun ba transporte husi Timor-Leste, maibé servisu ida ne’e mak polísia halo duni. PNTL sei harii tan postu 10 atu bele kontrola domíniu infiltrasaun liuhosi fronteira ho ilegál. Bazeia ba dezafiu ba asuntu seguransa fronteira, Sr. Joao Almeida husi Fundasaun Mahein hato’o katak “ita nia viziñu sira (Indonezia) penaliza ita hanesan fatin estratéjia ba tranzasaun sosa no fa’an droga sira, ida ne’e bele loos tanba sistema no fasilidade seguransa fronteira la metin no la sufisiente. Realidade karreta ne’ebé tama liuhosi fronteira kuaze 6 mill no ne’e ilegál”. Maibé ne’e komentáriu ka persepsaun de’it to’o agora Belun ka ema seluk seidauk iha peskiza ida atu hatudu katak persepsaun leten ne’e loos. 5. Impaktu Kostume Kultura Fetosaa-Umane Ba Komunidade Nian Moris Relatóriu ne’e publika iha Outubru 2011 hodi haree liu ba asuntu kultura no kostume mak importante iha moris komunidade iha Timor-Leste, iha grupu étniku oioin ne’ebé eziste iha Timor, uza sira nian lingua ida-idak no sira nian kostume tuir sira nian fiar iha animizmu dezde tempu antigu husi sira nian bei’ala sira. Iha tempu kolonizasaun no mós iha tempu ukun-an, kultura fó identidade no estabilidade ba ema Timor. Depois Timor-Leste ukun rasik-an, sidadaun sira fó importánsia liubá sira nian kultura nu’udar identidade nasaun. Maski iha kostume seluk oioin grupu étniku hotu tuir sistema fetosaa-umane, bainhira ema kaben fetosaa no umane sai família boot ida no mós sira presiza suporta malu no fahe rekursus atu halo serimónia hanesan kaben, halo uma-lulik, funerál, aniversariu no seluseluk). Sasán ne’ebé sira presiza fó ba malu maka deside husi sira nian fiar uma-lisan. Sistema fetosaa-umane, importante duni iha moris komunidade tanba sistema ba hametin unidade família no mós hametin solidariedade no pás iha komunidade, ami halo peskiza ida ne’e atu estuda kle’an kona-ba preokupasaun ida ne’ebé husi sistema monitorizasaun ne’ebé indika katak serimónia kultura balun bele kontribui ka kria konflitu iha família nian moris no mós iha komunidade. Durante halo peskiza ida ne’e hetan informasaun ne’ebé konfirma katak kostume balun bele kria tensaun iha moris família no mós iha posivel bele kria konflitu tanba membru família nian presiza kontribui sasán barak ba malu la tuir sira nian kbiit ekonomia ida-idak. Dala-ruma tensaun no mós konflitu, liga ba violénsia doméstika nune’e mós halo ema moris pobreza ka kiak nafatin atu asesu ba nesesidade moris no laiha kbiit atu suporta sira nian oan ba asesu edukasaun. Maski dezafiu barak kultura mak meius atu rezolve konflitu no hametin dame iha komunidade nian moris. Tuir regulamentu no valór kultura lia-na’in sira no lideransa komunitária halo justisa tradisionál ba responde disputa oioin iha komunidade. Akordu ba dame hanesan ‘nahe-biti boot’, juramentu kultura no tara-bandu mak meius ne’ebé baibain aplika iha moris sosiedade atu rezolve konflitu. Mekanizmu tradisionál hanesan ne’e sei kontinua atu iha papél boot tanba instituisaun estadu sira, partikulármente sistema justisa formál, laiha rekursus no kapasidade nato’on ka sufisiente atu fó benefísiu ba komunidade sira. Lideransa komunitária no mós komunidade jerál rekoñese katak iha preokupasaun kona-ba kostume kultura ne’ebé fó impaktu negativu ba komunidade nian moris husi parte sósiu-ekonómiku. Tanba ne’e importante atu halo diskusaun kle’an hodi bele halo mudansa ba sistema balun ne’ebé la favoravel atu fó benefísiu ba moris. Entidade no mós grupu relevante iha nivel nasionál no nivel lokál presiza partisipa iha diskusaun. Hodi hamenus persepsaun ema balun katak sistema barlakeadu dala-ruma uza feto nu’udar feen mak sai hanesan mane/la’en nian propriedade, lider komunitária no lia-na’in sira bele halo kampaña atu promove no fó respeita ba feto nian valór ka dignidade. Liuhosi meius hanesan ne’e, kultura ne’ebé

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

13

eziste iha Timor bele prezerva no hetan lejitimidade no importánsia hanesan forsa pozitivu ba direitus umanus, koizaun sosiál, respeitu no unidade iha sosiedade sira ne’ebé eziste iha Estadu demokrátiku. No mós bele promove família sira atu uza rekursus ba membru família sira nian asesu ba saúde no edukasaun. Rekomendasaun Polítika Sira ne’ebé mak sai Prioridade ba Peskiza ne’e.

1. Hato’o ba Parlamentu Nasionál, bele halo diskusaun ba lei ruma hodi regula prosesu serimónia kultura atu minimiza impaktu negativu ba família nian moris. Parlamentu mós bele konvida lider lokál, Lia-Na’in, grupu juventude, grupu feto atu hato’o sira nian perspetiva kona-ba lei ida ne’e. Bele prepara lei liuhosi konsulta popular ba sosiedade hotu-hotu atu regula serimónia kultura hodi halo limitasaun ba sasán ka osan iha sistema fetosaa-umane maibé la’ós atu halakon valores kultura ne’e rasik, nune’e kultura labele sai dezafiu sira ba moris família;

Refere ba rekomendasaun primeru leten ne’ebé to’o agora laiha asaun husi sira ne’ebé simu ona rekomendasaun polítika Belun. Tanba ne’e hato’o nafatin ba Parlamentu Nasionál, Sekretáriu Estadu Kultura, Organizasaun Sosiedade Sivíl nasionál no internasionál sira atu konsidera nafatin rekomendasaun sira ne’e no bele dezenvolve polítika ba responde.

2. Bele suporta komunidade atu harii ka hadi’ak sira nian uma-lisan ka uma-lulik ne’ebé hetan sunu no estragu iha tempu koloniál. Tanba iha tempu ne’ebá, uma-lulik/lisan no mós sasán lulik balun hetan estragu, iha era ukun-an ne’e presiza halo rekonstrusaun ba ne’e, nu’udar pasu importante real hodi halo Konservasaun ba kultura Timor-Leste. Atividade sira ne’e nu’udar solusaun alternativa hodi bele halo mudansa modernizasaun kultura, presiza tau prioridade sira ba Munisípiu 13, tau pesoál iha Munisípiu hodi bele haree ba asuntu kultura lokál;

Diskusaun Meza Kabuar (DMK) iha JL Vila, panelista7 hato’o katak nia rekomendasaun ne’e iha duni ona programa husi Governu liuhosi Sekretáriu Estadu Arte no Kultura. Atu klarifika katak Governu la’ós suporta osan ba komunidade atu harii sira “uma lisan/Casa Sagrada”, maibé lisan ida-idak iha Timor-Leste ho sira nia esforsu rasik mak atu harii ka rehabilita sira nia “uma lisan” rasik. Governu iha knaar atu suporta de’it osan uitoan ba prezerva no rekoñese sira nia uma lisan sira ho montante $ 1000 to’o $ 1500 dollar Amerikanu atu bele halo ba serimónia halo inaugurasaun, dokumentasaun, filmazen nune’e bele rai hela ba jerasaun foun sira iha futuru. Loos duni observasaun husi peskizadór katak durante ne’e lisan balun iha inisiativa rasik ba harii sira nia uma lisan ona, hanesan iha Munisípiu Baucau, Vikeké no fatin seluseluk komesa hadi’ak ka harii sira nia uma lulik ona.

3. Estabelese museum-kultura nian iha kada nivel Munisípiu, hodi fasil ba ema/komunidade external ka li’ur sira bele hatene liután kultura husi parte ida-idak nian no bele akumula/haloot hamutuk mós símbolu espesífiku husi kada parte lisan/tradisaun étniku ruma nian iha Timor-Leste. Atu alkansa objetivu ne’e, bele promove dansa tradisionál ne’ebé uza kostume ka sasán-sasán tradisionál hanesan: tais, belak, surik, bote, kelu, manu fulun ho nian signifikasaun ba sasán hirak ne’e nsst.

Resultadus entrevista no FGDs hamutuk membru “Rede Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK)” hato’o katak kostume iha sistema fetosaa-umane durante ne’e ladún fó vantajen pozitivu ba mudansa moris família nian, porezemplu ‘kultura iha kontextu ekonómiku no sosiál iha sistema barlakeadu dala barak hamosu konflitu boot entre fetosaa-umane nu’udar família. Nune’e mós ho sistema barlakeadu, baibain hamosu violénsia doméstika iha família entre feen ho la’en”.8

7Sra. Cecilia Asis – (Diretora Jerál Diresaun Nasionál Arte no Kultura) – Ministériu Turizmu, dia 18 Novembru 2016, iha JL Vila Aimutin. 8 Relatóriu Polítika ho Titulu: Impaktu Kostume Kultura Fetosaa-Umane ba Komunidade Nia Moris, Dili Outubru 2011- pájina (16, 17 no 18).

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

14

Diretora Jerál Sra. Cecilia dehan tán, kona-ba museum kulturál, ami iha planu ona atu harii “biblioteka nasionál” iha area Hudi-Laran Postu Administrativu Dom Aleixo Dili ho miniature símbolu kultura Timor nian. Museum Sentru Kulturál ne’e tuir planu atu bele rai sasán tradisionál sira hamutuk 8000 pezas mak agora tau hela iha Ministériu Edukasaun hanesan (bandeira husi ukun liurai, surik, kaibau, morten, tais antigu no seluseluk tán). Iha mós planu feitu husi Arte e Kultura rasik katak atu ka harii ona “Sentru Kulturál” iha Munisipiu 13 sira, no hahú ona iha Munisípiu Lautem agora, tuir planu sei harii faze ba faze. Jestaun Patrimonia Kulturál ne’ebé ratifika mós konvensaun tolu hanesan konserva no salva guarda ambiente, no sasán lulik sira, kultura dansa no konvensaun artejenatu kulturais. Diretora ne’e mós rekoñese katak ita hasoru dezafiu sira mak rekursu umanu ne’ebé menus, tanba seidauk iha arkeolojia, antropolojia no seluk tan, tanba presiza tebes husu ba foin-sa’e sira atu balun bele estuda ba asuntu hirak ne’e hodi ba futuru bele jere no implementa planu ne’e. 6. Impaktu Sosiál Husi Prosesu Administrasaun Pensaun ba Veteranu Sira Relatóriu ne’e publika iha Janeiru 2013 no husu oinsá bele rekoñese ema ne’ebé luta iha prosesu rezisténsia. Pergunta espesífiku ne’ebé sensitivu liu no iha signifikasaun luan loos iha rai post-konflitu barak-barak. Ne’e tanba governu ba rai hirak ne’e iha prioridade sira barak atu hatán no populasaun kiak ne’ebé presiza apoiu no grupu barak ho ezijénsia oioin ne’ebé husu atensaun husi Estadu. Governu presiza buka balansu entre prosesu fó asisténsia sosiál ba povu balun no mós atu fó rekoñesimentu ba ema ne’ebé kontribui ba prosesu luta ba independénsia totál bazeia ba Lei Inan Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste Nian – (Artigu 1: Fó valór ba Rezisténsia), tanba ne’e Governu halo ona progresu ka mudansa boot liu ba resposta atendementu nesesidade ba membru sira ‘Kombatente Libertasaun Nasionál (KLN) – veteranu sira’9, liuhosi faze barak ba dezenvolvimentu polítika. Entedimentu ba kondisaun polítika atuál liuhosi dalan ida ne’ebé naruk liu hodi fornese kanál rekursu ba asisténsia sosiál ba ema vulneravel sira iha país ne’e, no mós polítika ekilíbriu ne’ebé propórsional ba ema veteranu sira ne’ebé luta ba independénsia nasaun. Polítika atuál ba ema veteranu sira mós fornese meius hodi fó rekoñesimentu liuhosi sistema valorizasaun ba ema veteranu sira ne’ebé halo kontribuisaun ba luta frente armada, mak hetan oportunidade uluk hodi simu ona kondekorasaun no osan pensaun ne’e mak sira ho prestasaun partisipasaun luta durante tinan 15 ba leten mak maioria simu, sira ne’e mós mak halo desizaun polítika ba veteranu sira rasik. Governu mós iha polítika ida atu bele valoriza ema ne’ebé partisipa iha frente klandestina hodi simu kondekorasaun no osan pensaun tuir nivel períodu hanesan (tinan 4-7, no 8-14). Maibé sei mosu dezafius balun iha relasaun ba sistema pagamentu no povu nia kompriensaun ba lei ne’ebé iha impaktu ba komunidade. Tuir Lei No.0.9/2009 husi 29 Jullu, iha ne’ebá defini klaru katak ‘Antigu sira ba Kombatente Libertasaun Nasionál (Antigu KLN)’. Iha mós eziste dezafiu sira relasiona ho polítika ne’e rasik, porezemplu atu defini sé mak veteranu no tipu valorizasaun ne’ebé di’ak liu atu fasilita rekoñesimentu ka valorizasaun ba sira-nia kontribuisaun ho kondekorasaun no osan pensaun hamosu polémika foun tanba iha ona persepsaun oioin iha komunidade relasiona ho membru veteranu sira ne’ebé simu ona osan, no barak mak seidauk simu kondekorasaun no osan pensaun. Iha mós polémika seluk hanesan ema ne’ebé hetan ona kondekorasaun no osan pensaun dala ruma nia kontribuisaun luta la hetan rekoñesimentu no lejitimidade husi povu iha komunidade, asuntu hirak ne’e mak iha potensiál tebes hodi kria konflitu entre membru veteranu sira iha baze. Maibé Belun fiar katak, ho métodu balun ne’ebé prátika no simples, inklui sosializasaun liután ba lei veteranu sira no mós koñesimentu boot liután iha nivel komunidade kona-ba asuntu hirak ne’e, bele ajuda atu hamenus tensaun ne’ebé bele mosu atu resposta ba asuntu veteranu sira nian sistema ba prosesu pagamentu. Relatóriu polítika ida ne’e mak relevante ba tempu agora tanba númeru kuantidade membru sira ne’ebé uluk partisipa iha prosesu rezisténsia ne’ebé mak atu sei simu pagamentu bele aumenta maka’as ka multiplikadu ho númeru agora-nian.

9Iha relatóriu ida ne’e, termu “Veteranu” refere jerál de’it, la refere ba Lei N.o 9/2009 husi 29 Jullu, artigu 8 katak “Kombatente Libertasaun Nasionál”, tanba ema sira ne’ebé hetan entrevista no involve iha FGDs mak rekoñese an nu’udar membru ba veteranu.

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

15

Rekomendasaun Polítika Sira ne’ebé mak sai Prioridade ba Peskiza ne’e.

1. Loke banku filiál iha nivel munisípiu atu nune’e veteranu sira bele rai osan ho seguru ne’ebé fó vantajen pozitivu ba moris família, banku hirak ne’e mak hanesan ANZ, BNU, Mandiri, Banku Nasionál Komérsiu Timor-Leste, no mós Governu-nia sistema mikro finansas (SEFOPE);

Bazeia ba rezultadu entrevista ho autór xave sira no diskusaun ho membru RPRK iha Postu Administrativu neen hato’o katak rekomendasaun polítika Belun atu loke banku filiál. Respondente sira hato’o, grasa boot tanba agora daudaun BNCTL loke ona iha kada Munisípiu 13 hodi fasilita prosesu pagamentu ba veteranu no idozu sira. Maski foin banku ne’e no sira seluk seidauk maibé bele ajuda tebes difikuldade husi benefisiáriu durante ne’e. Iha kapitál Dili, Banku mós loke ona Automated Teller Machine (ATM) atu bele fasilita benefisiiu sira ba foti sira nia osan.

2. Kria mekanizmu reklamasaun ka ‘Konsellu Nasionál Veteranu’ sira iha Munisípiu ka ekipa mediasaun

bele disponivel iha baze hodi ema ne’ebé iha problema ka la kompriende lei, sira bele hatama keixa no hetan klarifikasaun;

Ba rekomendasaun rua kona-ba harii ‘Konsellu Veteranu’, veteranu balun iha tempu peskiza ne’e fó informasaun katak agora daudaun harii ona konsellu ne’e iha kada Munisípiu hodi atende reklamasaun sira husi membru veteranu no Antigo Kombatente Libertasaun sira ne’ebé durante ne’e hetan problema iha prosesu rejistu no verifikasaun ba dadus. Konsellu veteranu iha papél no responsabilidade aas liu atu bele servisu hodi fó atendementu di’ak ba membru veteranu no Antigu Kombatente Libertasaun Nasionál sira komesa agora no futuru naruk mai. Konsellu veteranu mós komesa hanoin oinsá hamosu estratéjia polítika ne’ebé sustentável ba longu prazu ninian.

3. Rekoñese kompleksidade istória luta no presiza konsidera relatóriu rua tuir mai Jill Joliffe – Living

Memory Project no “Post-CAVR nian programa iha ‘Relatóriu Chega’ ba ema luta-na’in ba libertasaun nasionál ba independénsia, presiza mós buka solusaun ne’ebé justu ba ema sira ne’ebé servisu ba Governu ka militar Indonéziu maibé suporta no kontribui luta libertasaun nasionál;

4. Liga ba feto vítima sira – iha ona prosesu tuir lei, maibé presiza iha esforsu atu bele responde lailais. Hato’o ba SEPI no organizasaun feto hotu iha Timor-Leste hamutuk ho lideransa OPMT. Hodi tau matan ba feto maluk ne’ebé vítima iha tempu koloniál, tun ba baze hodi identifika ba feto maluk ne’ebé hetan torturasaun maka’as no abuzu seksuál no levanta ba Estadu atu hetan asisténsia umana ba sira nian moris.

Rekomendasaun (3, 4) leten mak to’o agora seidauk iha polítika ida ba responde asuntu ne’e, tanba ne’e Belun husu nafatin ba “Komisaun Omenajen” atu fó nafatin prioridade ba asuntu ne’e. Prosesu naruk ba ukun rasik an la’ós buat fasil maibé ema hotu nia kontribuisaun luta ba hetan independénsia totál. Tanba ne’e ita presiza rekoñese kompleksidade istória luta no presiza konsidera relatóriu rua ne’ebé mensiona iha leten ba ema luta-na’in sira ba libertasaun nasionál hodi povu Timor hetan duni independénsia, presiza mós buka solusaun ne’ebé justu ba ema sira ne’e. Iha mós feto vítima sira durante tinan 24 iha ezisténsia nova koloniál Indonézia ne’ebé moris ho traumátiku maibé to’o agora laiha atensaun husi Governu no Estadu Timor-Leste.

7. Tara-Bandu ho Nian papél ba prevensaun konflitu iha Timor-Leste Relatóriu ne’e publika iha Juñu 2013, depois Belun nota katak organizasaun lokál no internasionál fó apoiu ba tara-bandu iha komunidade nu’udar fasilidade ba reforsa sistema manejamentu ba reforsa rekursu naturais no mós halo prevensaun konflitu ne’ebé identifikadu ona iha komunidade. Liuhosi relatóriu polítika ida ne’e, NGO Belun ho The Asia Foundation (TAF) konsidera fatór oioin ne’ebé bele fó influénsia oinsá efetividade prátika kustumariu tradisionál ema Timor ninian bele uzadu ona ba prevensaun konflitu

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

16

iha Timor-Leste. Rezultadu ne’ebé hetan husi papél ida ne’e, liuhosi entrevista ho lideransa balu husi Governu, ema balun husi sosiedade sivíl no halo fokus grupu diskusaun ho tarjetu ba Postu Administrativu 8 ne’ebé Belun no TAF fó ona apoiu ba implementasaun prátika tara-bandu hanesan: Aileu Vila, no Remexiu iha Munisípiu Aileu; Cristu Rei no Metinaro iha Dili; Ermera Vila no Letefoho iha Munisípiu Ermera; Moro no Tutuala iha Munisípiu Lautein. Kategoria 3 ba tara-bandu: (1) Regulamentu relasaun entre ema ho ema; (2) regulamentu relasaun entre ema ho animál no (3) regulamentu relasaun entre ema ho natureza, hetan ona asaun pozitivamente husi tarjetu entrevista sira liuhosi peskiza ne’e, la’ós hatudu de’it ba sira nia ambiente dame. Maibé mós prosesu alternativu ida hodi halo Konservasaun no hametin kultura tradisionál, atu bele iha respeitu malu iha sosiedade sira. No entantu, exame ba prátika tara-bandu ikus-ikus ka tempu agora ne’e, deskobre aproximasaun oioin ne’ebé foti duni husi parte 2 husi lider lokál no mós organizasaun ne’ebé fó ona suporta (instituisaun Governu, NGOs lokál no internasionál). Inísiu dezeña no implementasaun prátika tara-bandu. Tara-bandu iha area urbana, hasoru dezafius relasiona ho identidade kulturais ne’ebé pluralizmu husi komunidade oioin ho ethno-linguístika ne’ebé hatudu iha diferénsia ne’ebé dook liuhosi sira nia orijinalidade kultura hela fatin. Tanba ne’e difisil tebes ba dezeña kona-ba simbolizmu naturais no fatin/rai sagradu ne’ebé úniku ba kada grupu étniku kulturál ne’ebé normalmente defini tara-bandu. Maski nune’e prosesu balu inkluzivu ba grupu ethno-linguístiku hotu ne’ebé bazeia ba varias prátika kulturais no uzu inovador ba símbolu únifikadu sira (porezemplu, konseitu nasaun, bandeira nasionál, mensajen relijiozus, etc.). Hatudu ona susesu di’ak ne’ebé aproximasaun no gaña mudansa boot entre diversidade seluseluk, dala ruma hatudu rame iha fatin/espasu urbana nian. Esplora kompleksu relasaun entre sistema justisa formál ne’ebé hahú iha Timor-Leste no tara-bandu, maioria partisipante sira husi peskiza ne’e manifesta tara-bandu nia benefísiu bele oferese ba responde rezolve kazu sira barak, hanesan konflitu sosiál ho level ki’ik ne’ebé responde kleur liuhosi justisa formál. Maioria partisipante sira iha konkordánsia katak oinsá mós violénsia ne’ebé signifikante liu, inkluzivu kazu violénsia doméstika sira tenke hetan atendementu liuhosi justisa formál. Karakterístika prinsipál husi relatóriu ida ne’e, iha lista verifikasaun fahe ba parte 5, ba efetividade tara-bandu utilizadu ho organizasaun nia apoiu nu’udar prosesu ida hodi garantia tara-bandu ne’ebé efikás, konflitu ne’ebé sensivel ba propriedade lokál. Dezeña esperiénsia to’o agora iha Postu Administrativu 8 nu’udar tarjetu, lista verifikasaun fó importánsia ba garantia inisiativa mai duni husi komunidade rasik duké mai husi autór esternal, nune’e mós konsideradu ba kontextu lokál ne’ebé iha diferénsia no kultura tara-bandu akontese. Rekomendasaun Polítika Sira ne’ebé mak sai Prioridade ba Peskiza ne’e.

1. Atu realiza prosesu bele Estabelese “Grupu Servisu” ne’ebé mai husi ministériu oioin, hodi halo diskusaun iha nivel altu nune’e bele dezenvolve polítika no enkuadramentu legál ba determina papél no mandatu husi lei tradisionál. Grupu servisu ne’e mós iha papél hodi revista filafali ba Quadru legál no polítika hodi bele tau matan ba regulasaun tradisionál ne’ebé bele mosu iha nivel lokál. Bele mós konsidera ezbosu lei ba lei tradisionál ne’ebé iha no Quadru Polítiku ba Dezenvolvimentu Administrativa;

2. Husu atu kria quadru polítiku ne’ebé klaru kona-ba papél lei tradisionál, hafoin konsidera atu Ministériu Justisa bele estabelese unidade ida ba ‘Prátika Kustumariu’. Unidade ne’e iha papél atu distribui matadalan ne’ebé klaru ba komunidade ne’ebé dezenvolve tara-bandu hodi asegura katak sira nia regra sira tuir lei formál husi konstituisaun RDTL no konvensaun internasionál ne’ebé Governu Timor-Leste asina no konkorda.

Rekomendasaun rua leten iha ona planu di’ak husi Ministériu Justisa atu buka solusaun liuhosi sira nia programa rasik. Ko’alia kona-ba planu lei tradisionál iha prosesu Tara-Bandu, bazeia ba entrevista ho Assessor Nasionál Jurídiku Sr. Jose Edmundo Caetano dehan, lei kona-ba kostume kultura, iha Kódigu Sivíl artigu 2 katak “Normas Kustumeriu Labele Kontráriu ho Konstituisaun no Lei”, signifika katak ita labele halo

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

17

diskriminasaun ba ema ida liu-liu ba feto sira iha sistema kaben tama no kaben sai. Governu iha hanoin ona atu kria ezbosu lei nu’udar projetu Lei kustumeriu ne’ebé importante hodi uza nu’udar meius tradisionál atu rezolve problema sosiál. Projetu lei ne’e atu regulariza lei tradisionál hodi la’o tuir jurídiku lei formál maski seidauk aprova no sei prosesa hela iha faze konsultasaun públiku liu-liu halo ona iha Suai, Maliana no iha Oekuse. Komunidade apresía no kontente tebetebes tanba ho lei ne’e bele rezolve problema sosiál barak iha komunidade la presiza tenke lori ba tribunál maibé la’ós kazu kriminál. Bazeia ba rezultadu FGDs iha fatin neen membrus RPRK hato’o katak tara-bandu halo tiha ona maibé konflitu mosu nafatin, ne’e la’ós ami autoridade mak salah maibé joven sira mak la mai envolve no sira la hatene kompriende lei dala ruma sira mai no hatene lei ne’ebé aplika iha tara-bandu finje la hatene. Lei tara-bandu aplika ona maibé liutiha tempu balun konflitu mosu filafali. Ho indikasaun hirak ne’e husu nafatin apoiu husi Governu ka Estadu atu fó atensaun maka’as ba sensibilizasaun juventude, liuliu husu ba Gabinete Prezidente da Repúblika atu implementa lailais programa kona-ba ‘juventude patriótiku’ ne’ebé mak planeia ona husi Gabinete ne’e. 8. Dinámika Konflitu no Violénsia Liga ba Arte Marsiál iha Timor-Leste10 Relatóriu ne’e publika iha Maiu 2014, maski membru Organizasaun Artes Marsiál 1 (OAM) balun hola parte importante iha Luta klandestina iha Timor-Leste, iha tinan barak hafoin independénsia, organizasaun hirak ne’e sai fali preokupasaun ba públiku tan envolvimentu membru ka grupu iha organizasaun laran iha insidente violénsia iha nasaun. Iha fatin barak sidade nian, símbolu OAM sei vizivel nafatin no fó hanoin hela oinsá membru arte marsiál balun ne’ebé bandu tiha ona sei uza sala identidade OAM nian hodi envolve iha asaun violénsia no enkaixa an iha atitude gang bainhira rezolve problema pesoál ne’ebé ikus mai fó ameasa mós ba komunidade. Iha Timor-Leste, termu Organizasaun Arte Marsiál (OAM) la define ho klaru tanba kompleksidade ne’ebé mai husi sira nia istória ne’ebé naruk no diversu. Iha estimasaun katak númeru 15 – 20 OAM iha Timor-Leste. Iha tempu ukun-an, violénsia komunál no rivalidade entre grupu sira esporadikamente kria situasaun la seguru. OAM hanesan PSHT no KORK deskonfia involvidu iha violénsia barak ne’ebé akontese iha 2006-2007. La’ós OAM hotu-hotu, iha envolve iha insidente violénsia, OAM balun rekoñesidu nu’udár organizasaun sira ne’ebé iha disiplina no organizasaun desportu nian, inklui organizasaun sira hanesan Tae Kwon Do, Kempo, no Karate. Membru husi grupu tolu, partikulármente Kera-Sakti, KORKA no PSHT, mak koñesidu ho sira nia involvementu iha violénsia no iha rivalidade ne’ebé kontinua hela de’it. James Scambury nia relatóriu iha 2006, A survey of gangs and youth groups in Dili, Timor Leste mak referénsia di’ak ida atu hetan informasaun oin-oin kona-ba OAM no ninia istória sira. Peskiza ne’e identifika katak bandu ba OAM sei la sai nu’udár ‘solusaun úniku’ ba halakon tipu husi violénsiaida ne’e. Insidente sira ne’e nia hun metin iha tensaun sira ne’ebé relasiona ho dezigualdade, kualidade no aksesibilidade ba servisu públiku ne’ebé menus (hanesan edukasaun no seguransa); kompetisaun maka’as no distribuisaun ne’ebé la iguál no asesu ba rekursu no oportunidade sira ne’ebé la iguál (hanesan rai no empregu); no mós diskontentamentu ne’ebé mosu husi kondisaun sosiál no ekonomia hirak ne’e. Partikulármente, liuhosi kriasaun Lei Arte Marsiál 10/2008 no Rezolusaun Governu iha 2013 hodi suspende atividade OAM no bandu ba OAM ne’ebé problemátiku liu. Maski nune’e nota mós katak presiza konsensu boot liu no halo dezaminasaun lei no regulamentu sira ne’e. Nune’e mós, Belun husu ba governu, sosiedade sivíl, OAM, lideransa komunitária no doadores atu servisu hamutuk tuir dalan aproximasaun holístiku no konstrutivu hodi hatán ba kauza sira husi violénsia hirak ne’e, ne’ebé sai nu’udár sintoma sira ba tensaun sira ne’ebé kle’an liu mak moris hela iha juventude Timor nia leet. Belun halo sub-

10Relatóriu Dinámika Konflitu no Violénsia Liga ba Arte Marsiál iha Timor-Leste, hetan suporta husi Search For Common Ground no Uniaun Europeia ba Programa DAME iha NGO Belun, Dili Timor-Leste

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

18

misaun ba rekomendasaun kuaze tinan rua liu ona maibé to’o agora ita nota nafatin katak akontese violénsia liga ba Arte Marsiál. Rekomendasaun Polítika Sira ne’ebé mak sai Prioridade ba Peskiza ne’e.

1. Presiza tau matan no troka kultura disiplina fíziku hodi aplika iha orientasaun estudante foun ne’ebé

sai ezemplu atitude problemátiku no violentu ba estudante sira ho edukasaun sívika, kona-ba transformasaun konflitu envolve oradór husi membru governu, sosiedade sivíl no lideransa komunitária. Métodu disiplina naun violentu mós presiza aplika no integra iha kurílukum hamutuk ho edukasaun sívika kona-ba transformasaun konflitu;

2. Ministériu Edukasaun, sosiedade sivíl no lideransa komunitária presiza haforsa kooperasaun, hodi hasa’e koñesimentu públiku kona-ba métodu transformasaun konflitu, partikulármente liuhosi programa ba labarik sira iha eskola no integra iha kurílukum.

Bazeia ba rezultadu peskiza no observasaun rasik to’o agora seidauk iha asaun polítika husi Governu ba rekomendasaun rua leten. Maibé rekomendasaun primeiru leten, iha kada eskola iha regulamentu eskola oinsá atu orienta estudante sira atu iha disiplina rasik, maibé iha estudante balu lakohi atu tuir regulamentu eskola ne’e. Iha peskiza ne’e mós hetan katak, Governu hasai rezolusaun No. 16/2013 hodi taka ona grupu arte marsiál (GAM) hanesan (PSHT, IKS no KORKA), maibé ema iha nafatin hala’o atividade treinu iha fatin-fatin ne’ebé subar. Respondente balu iha peskiza nee dehan katak ne’e akontese nafatin tanba joven barak mak laiha servisu, kestaun seluk ida katak grupu nia boot sira buka lukru liuhosi atividade ne’e. Nomós sira dehan parte seluk, partidu polítiku balu uza grupu ne’e atu sai forsa ida ba halo azitasaun ka propaganda polítiku hodi kria konflitu entre joven ba sira nian interese polítika sira.11 Iha parte ida organizasaun sosiedade sivíl lubuk ida mak halo ona edukasaun sívika maibé hatudu nafatin seidauk bele transforma mentalidade joven sira. Tanba haree katak rekomendasaun leten to’o agora seidauk iha asaun polítika, nune’e husu nafatin liuhosi rekomendasaun relatóriu polítika ne’e. Iha Diskusaun Meza Kabuar (DMK) Belun, Komisáriu Jerál PNTL hato’o katak arte marsiál sai polémika boot ba Timor-Leste hafoin konflitu ne’ebé mosu hodi hamosu rezolusaun Governu atu determina hodi taka grupu arte marsiál tolu hanesan (PSHT, KORKA no Kera-Sakti) maibé realidade agora sei mosu nafatin no ema dehan Polísia la ezekuta Governu nia rezolusaun. Rezolusaun ne’e iha lei nia oin no la viola lei ruma. Bainhira iha insidente konflitu entre grupu ne’e, Polísia halo kedas kapturasaun ba membru arte marsiál sira ne’ebé envolve maibé polísia fó liberdade fali, ezemplu insidente violénsia ne’ebé mosu iha Suai no Bobonaru, polísia kaptura tiha no husik fali sira tanba rezolusaun ne’e la forte atu kondena sira. Komisáriu Jerál dehan, Governu agora prepara hela no kria lei ida ne’ebé forte liu atu foti asaun forte ba membru GAM sira ne’ebé halo violénsia hasoru ema seluk.12 Tuir Prezidente KRAM katak ‘Arte Marsiál hanesan patrimóniu do estadu maibé grupu arte marsiais ne’ebé Governu rekoñese legál, tanba povu nia oan sira partisipa iha grupu hirak ne’e durante iha luta ba libertasaun no agora mós ba futuru oinsá grupu ne’e bele dezenvolve di’ak liután hodi tuir eventu kompetisaun ruma. Kona-ba grupu Arte Marsiál tolu hanesan – (KORKA, KERA-SAKTI no PSHT) taka ho rezolusaun Parlamentu Nasionál tanba halo avaliasaun kleur ona’ ne’ebé hatudu envolve liu ba violénsia konflitu. Ita labele kestiona beibeik Arte Marsiál ne’ebé taka tanba grupu tolu ne’e tama ona iha desizaun finál, maibé agora ita tenke husu, rezolusaun ne’e ninia implikasaun to’o iha ne’ebé?’ KRAM nia papél mak atu regula maibé lei mak fó sansaun, KRAM la tama ba GAM tolu ne’ebá taka tiha ona. NGO sira mak sei uza GAM tolu ne’ebé taka tiha ona. KRAM tau matan ba sira ne’ebé la’o tuir lei.

11Rezultadu diskusaun iha FGD postu Administrativu Laga Baucau, dia Jullu 2016. 12Sr. Júlio da Costa Hornay – (Komandante Jerál Komisáriu PNTL) iha DMK dia 18 Outubru 2016 iha JL Vila, Dili Timor-Leste.

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

19

Sr. Lamberto dehan tan “Timor-Leste is Post Conflict but not Post Violence”. Ema ne’ebé iha problema tanba rai ka sira ne’ebé halo problema ne’e, ema ne’ebé mai hela iha ema seluk nia uma iha Dili no han hemu gratuita. Sira mai iha Dili tanba hakarak atu ajuda sira nia maluk iha Dili ne’ebé evolve iha konflitu, Lei ne’e tenke halo forte ba asuntu hirak ne’e hotu tanba iha Timor númeru dezempregu sa’e, graduasaun barak iha Universidade sira maibé la iha servisu. Problema ne’e mak dezempregu la’ós joven, ita tenke haree joven sira nia moris tenke garantia ho sosiedade nia moris ne’ebé dignu. Problema GAM ne’ebé mosu tanba falta kontrola husi nia membru sira. Nune’e mós falta kontrolu husi uma laran (inan-aman) ne’e sai hanesan fatór boot ba krime tanba oan sira la hetan morál husi família inísiu, inklui mós ho problema dezempregu. Tanba ne’e parte hotu-hotu presiza iha knaar atu fó orientasaun morál ba joven ka oan sira. Komisáriu Jerál hato’o iha DMK katak krime ne’ebé envolve grupu arte marsiál ne’ebé uza rama ambon ka hatais farda treinu presiza haree didi’ak, bainhira sira uza hodi halo kanek ema seluk ne’e krime, maibé bainhira GAM la uza rama ambon no tau iha motor laran no la halo kanek ema ka la halo violénsia ba ema seluk ne’e la’ós krime no polísia husik fali. 9. Prosesu Pagamentu Ba Idozus no Potensialidade ba Konflitu Relatóriu ne’e publika iha Dezembru 2014 nu’udar polítika ba asisténsia sosiál bele fó ameasa seguransa ba benefisiáriu sira. Asisténsia sosiál liga-bá subsídiu idozus ho osan, dala ruma bele fó ameasa seguransa ba benefisiáriu sira, tanba sentru rejistu no pagamentu subsídiu idozus iha fatin administrasaun Postu Administrativu, sede suku no postu polísia, dook husi benefisiáriu sira nia hela fatin ne’ebé ho kondisaun estrada ne’ebé ladi’ak, difikulta mós benefisiáriu sira atu to’o ba fatin pagamentu. Preokupasaun seluk mak laiha transporte, ferik no katuas balu família ko’us de’it , hodi ba simu sira nia direitu, kondisaun ne’e la bele ajuda povu. Tanba ne’e, Ministériu Finansas (MF) servisu hamutuk ho BNCTL presiza halo pagamentu iha nivel suku. Ekipa pagamentu movel – bele mós ba halo pagamentu iha kedas hela fatin idozu sira ne’ebé labele hakat ba Sede Suku, presiza mós hetan akompañamentu husi Polísia ida ka rua depende ba vulnerabilidade area ne’ebé benefisiáriu sira enfrenta. Seguransa, la’ós de’it sai ameasa ba idozu sira maibé ekipa Ministériu Solidariedade Sosiál – Sekretáriu Estadu Seguransa Sosiál (SMSS-SESS) mós hetan asaltu beibeik husi grupu deskoñesidu ne’ebé uza faru ninja ataka karreta iha dalan bainhira ekipa ba baze hodi fahe osan. Ne’e bele akontese tanba pesoál polísia ida de’it la sufisiente atu garante seguransa. Frakeza iha sistema administrasaun ba subsídiu idozus, laiha oráriu ka oras fiksu ba simu osan bele rezulta problema, ema idozu sira dala ruma toba iha fatin nakloke hanesan jardín, ai-hun no seluseluk besik fatin pagamentu, no mós ekipa ne’ebé fahe osan laiha tempu deskansa no sente kole tanba servisu liutiha oras. Tanba ne’e ekipa husi MF no MSS-SESS partikulármente ba Sekretáriu Estadu Seguransa Sosiál - Diresaun Nasionál Seguransa Sosiál (DNSS) presiza kria oráriu ne’ebé klaru ba kada suku tuir oras determinadu. Liga-bá falsifikasaun dokumentu, ekipa rejistu MSS-SESS presiza servisu hamutuk ho xefe suku sira no katekista hodi bele hetan referénsia ne’ebé klaru ba sira ne’ebé resista an nu’udar idozu. Dezafiu seluk mak mekanizmu atende reklamasaun husi idozu sira la la’o ho di’ak no ema iha area rurál sira ladún bele asesu. Karik pagamentu la tuir prosedimentu normál, iha indikasaun korrupsaun ruma, ema ka idozu sira presiza bele iha mekanizmu hodi hato’o keixa ka reklamasaun. Governu liuhosi Banco Nacional Comercio Timor-Leste (BNCTL) hatuur ona sistema nu’udar solusaun alternativa. BNCTL halo ona programa pilotu iha Postu Administrativu haat iha Munisípiu Dili hodi fasilita prosesu pagamentu subsídiu to’o iha suku ka idozu sira nian uma hela fatin (liuliu ba ema ne’ebé moras) hodi hatán ba dezafiu seguransa. Programa fahe osan subsídiu idozus ba Postu Administrativu Metinaro ho Atauro, uza karreta hodi hala’o pagamentu to’o iha suku sira ne’ebé refere. Ba benefisiáriu sira balun ne’ebé moras, iha prosesu seluk ne’ebé ekipa BCNTL ho karreta bá vizita to’o uma hodi halo pagamentu direta ba benefisiáriu sira ne’e. Programa pilotu ida ne’e mós aplika ona iha Munisípiu Baucau, Aileu, Vikeké, Covalima no Oekuse. Projetu pilotu ne’e nu’udar pasu pozitivu ne’ebé importante duni no ba futuru bele aplika iha Munisípiu hotu iha territóriu nasionál. Iha Munisípiu Dili BNCTL halo nafatin pagamentu diretu iha edifísiu BNCTL Mandarin Dili. Maski nune’e, iha tempu pagamentu, nota nafatin problema lubuk ida hanesan ema dudu malu, forma iha loron manas husi dadersan to’o lokraik. Seidauk iha mekanizmu

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

20

oinsá fahe benefisiáriu sira ho kalendáriu atu nune’e ema lalika forma ho tempu naruk hodi hein pagamentu. Kondisaun hirak ne’e bele rezulta katuas/ferik sira balu monu/dezmaia. Tanba ne’e, BNCTL presiza kria kondisaun no prosesu ne’ebé di’ak hodi bele tulun ho dignu benefisiáriu sira. Rekomendasaun Polítika Sira ne’ebé mak sai Prioridade ba Peskiza ne’e.

1. Servisu Integradu entre MF, MSS-SESS, MJ, Banku Sentrál no BNCTL, presiza realiza enkontru

regulár entre instituisaun ne’e hodi halo ‘Reconcile account’ (rekonsiliasaun ba konta) no bele halo diskusaun oinsá atu haree ba prosesu pagamentu ba estatus idozus (matebian) no ema sira ne’ebé la tuir kritéria, bele filafali ba kofre estadu nian, ho relatóriu ne’ebé klaru no justifikadu (osan hirak mak fahe ona no hira mak la fahe ho deskripsaun lójiku katak iduzu matebian mak la ba simu duni ka, tanba preokupasaun seluk;

Bazeia ba rezultadu entrevista ho Diretór Nasionál ba Diresaun Nasionál Rejime Non Contributor Seguransa Sosiál (DNRNCSS – Ministériu Solidariedade Sosiál) Sr. Leonito hato’o nia agradesimentu ba NGO Belun tanba uluk to’o agora servisu hamutuk no halo polítika apropriadu no rekomendasaun ba MSS-DNRNSS, polítika ne’e ajuda tebes sira atu halo asaun no halo mudansa dezafius balun liuliu ba prosesu no nia implementasaun ba pagamentu idozus. Parte importante agora mak haree lala’ok to’o iha ne’ebé, ne’e importante atu fahe ba malu hodi ita bele hatene dezafiu sira ne’ebé sai nafatin problema ba ita. Agora daudaun bele hateten katak iha mudansa lubuk ida ona. Belun nia rekomendasaun atu halo enkontru regulár, iha ona mudansa boot liu, uluk MSS-DNRNCSS halo enkontru kada fulan neen-neen maibé tanba dezafiu barak ita presiza rezolve. Ho indikasaun ne’e agora enkontru regulár ba kada fulan tolu-tolu hodi haree no halo diskusaun hamutuk ho BNCTL ba prosesu tomak pagamentu nia problema no dezafiu sira ne’ebé akontese iha baze. Desde 2012 halo peskiza no dezenvolve polítika ho nia rekomendasaun, barak mak hetan ona asaun, agora rekomendasaun xave tolu mak ita atu haree fali hodi hadi’ak prosesu balun. Asuntu importante iha diskusaun mak ko’alia kona-ba idozu sira ne’ebé mate ona no sira ne’ebé aprova ona maibé depois verifikasaun kle’an hatudu dokumentu la kompletu no la klaru, presiza lori fila osan ba kaixa Estadu no osan ne’e la rai iha BNCTL ona agora. Iha tinan 2015 relatóriu pagamentu ne’ebé BNCTL mai aprezenta MSS katak totál orsamentu husi pagamentu idozus hirak mak fahe ona, hirak seidauk fó no hirak mak na’in ka benefisiariu mate ona ka dokumentu kanseladu ne’ebé na’in la mai simu, fó ona ba kaixa Estadu liuhosi relatóriu ne’ebé BNCTL halo no levanta ona mai MSS. Iha enkontru regulár ne’e BNCTL aprezenta osan ho montante hamutuk $42’840.00 husi dadus idozu sira ne’ebé na’in mate ona hamutuk ema 238. Dadus sira ne’ebé distribui ona to’o dia 17 Outubru 2016 hatudu katak benefisiariu hamutuk 1400 mak mate ona, tempu oin mai sira nia osan sei lori filafali ba kaixa konta estadu nian.

2. Ba MSS-SESS ho BNCTL atu bele dezenvolve sistema formál ba simu keixa no reklamasaun sira husi benefisiárius no kria ka reforsa sistema monitorizasaun no evaluasaun hodi evita fallansu ne’ebé akontese iha baze relasiona ho subsídiu idozus no kontinua halo sosializasasaun ba prosesu pagamentu diretu no mós liuhosi media, TVTL, radio;

Iha enkontru regulár ne’e MSS-DNRNSS hato’o pedidu ba BNCTL atu update rezultadu servisu prosesu pagamentu ba idozus ho ezekusaun orsamentu no aprezenta liuhosi tabela iha aprezentasaun power point. Loos duni uluk iha fallansu uitoan, maibé agora iha ona sub-Ofísiu MSS-DNRNSS iha kada Munisípiu no iha nivel Postu Administrativu liubá iha ona pontu fokál ne’ebé prepara formatu keixa ba benefisiáriu sira atu hato’o keixa ka reklamasaun ne’ebé dala ruma la presiza lori to’o mai nasionál maibé sira bele fasilita halo mediasaun no rezolve imediatamente no kazu balu ne’ebé mak la konsege rezolve mak foin rekomenda ba nasionál hodi buka mekanizmu ba rezolve, depois kazu balun ne’ebé rezolve no foti desizaun ona bele fó hatene ba na’in.

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

21

Rekomendasaun polítika husi Belun ne’ebé husu atu Governu kompleta karreta hodi halo banku movel iha tinan 2007 iha Miunisípiu 7 maibé agora daudaun responde hotu ona katak kada Munisípiu 12 envolve mós Oekuse iha ona karreta atu bele fasilita transporte ba pagamentu to’o nivel Postu Administrativu no to’o suku sira ba idozu sira ne’ebé moras, katuas ka ferik liu ona no la’o labele. Banku filiál ne’ebé Belun rekomenda mós agora daudaun iha Munisípiu 12 inklui mós rai enclave Oukuse iha ona BNCTL ne’ebé mak atu fasilita besik liu idozu sira ba prosesu pagamentu ninia. Akordu tanbasá MSS hakarak servisu hamutuk ho BNCTL maibé banku seluseluk ne’ebé Belun rekomenda hanesan banku Mandiri, BNU, ANZ, husi MSS labele servisu hamutuk. Iha razaun forte husi Diretór Nasionál Sr. Leonito hato’o liu husi entrevista dehan katak Banku BNCTL mak baratu liu, ba kada idozu, Governu fó fee ba banku BNCTL ho montante 50 sentavus maibé banku BNU ho $1.50 no banku seluk ho montante $1.00.

3. Ekipa MSS-SESS presiza mós identifika idozus ne’ebé hela dook liuhusi fatin pagamentu, hodi

identifika posibilidade prosesu pagamentu ne’ebé di’ak liu. Hanesan ezemplu, fó sira nian osan liuhosi servisu hamutuk ho xefe suku, ka bele mós iha posibilidade ekipa MF no MSS-SESS servisu hamutuk ho BNCTL atu to’o ba iha sira nian hela fatin, kontinua fasilita banku movel iha distritu hitu sira seluk hanesan Ainaro, Bononaro, Ermera, Lautein, Likisá, Manatuto, Manufahe.

Governu mós rekoñese katak seidauk iha kbiit atu bele halo pagamentu to’o suku 442, suku balun seidauk iha, maibé MSS-DNRNSS hamutuk BNCTL sempre buka dalan atu responde dezafiu hirak ne’e. Iha fatin balun hanesan iha Munisípiu Ainaru ne’ebé suku balun susar ba karreta atu to’o iha sira nia fatin, ekipa BNCTL akompaña ho polísia ba to’o idozu sira nia fatin, ba sira ne’ebé moras iha ospitál ekipa BNCTL vizita to’o fatin sira ne’e hodi fó sira nia osan. Bazeia ba rezultadu Fokus Grupu Diskusaun (FGDs) iha postu Administrativu neen hato’o katak, sira rekoñese tebes susesu ne’ebé BNCTL halo, iha Munisípiu hotu-hotu loke ona banku filiál BNCTL hodi besik liu idozu sira ba prosesu pagamentu. Entretantu nune’e maibé sira mós nafatin hato’o preokupasaun balu, porezemplu FGD iha Postu Administrativu Laga-Baucau, Xefe suku Tekinomata hato’o katak bazeia ba artigu 20 “Katuas no Ferik Sira”, alinea 1 katak “Sidadaun katuas no ferik hotu-hotu iha direitu ba protesaun espesiál hosi Estadu” no dekretu lei No. 19/2008 ‘Subsídiu de Apoiu ba Idozus no Inválidu Sira’. Bazeia ba lei sira ne’e Governu fó subsídiu ba idozus, maibé realidade pagamentu la tuir nia regras, orsida ema simu tiha dehan xefe suku no aldeia sira mak salah tanba la fó informasaun loloos, foin daudauk iha fulan Juñu 2016 ba fulan neen nian ekipa BNCTL mai halo pagamentu, ami rekolla ninian konta-bankaria, tau iha lista pagamentu nia oin, ekipa ne’e hatama ba data-base iha komputadór, tau tiha volume osan ba ninia rekening privadu. Sira bolu-bolu nia na’in atu ba simu maibé derrepente sira dehan laiha osan iha konta-bankaria, osan ne’e ba ne’ebé ona? Iha tempu ne’ebá autoridade suku kestiona, indikasaun sira ne’e mak ita bele dehan servisu la ho transparénsia no la justu la atende idozus ho di’ak. Sira dehan la’ós Governu mak sala maibé sira ne’ebé husi banku lori governu nia liman ain mak dala ruma servisu laloos, katak sira iha FGD. Saida mak peskizador Belun rona, ne’e preokupasaun husi komunidade ne’ebé sita iha peskiza ne’e, maibé la’ós dehan katak keixa ne’e loos dala-ruma fallansu uitoan iha prosesu admistrasaun, importante mak parte BNCTL presiza klarifika di’ak hodi sira bele kompriende no antisipa ka hadi’ak sistema atu nune’e labele akontese iha futuru. Kamisariu Jerál Sr. Julio Hornay hato’o, parte polísia sempre prontu karik iha problema presiza informa lailais ba Polísia bainhira ema ruma baku nia ferik-oan relasiona ho subsídiu idozus nian. Dala barak mós laiha karta informasaun ba Polísia bainhira halo pagamentu ba idozus sira. Maibé polísia sempre apoia atu halo seguransa. Polísia nia odamatan nakloke ba ema no instituisaun hotu-hotu, karik iha pedidu ruma ne’ebé tulun ba PNTL atu halo seguransa, ami sempre prontu.

10. Istória Ezisténsia CPD-RDTL no Implikasaun Sira ba Futuru Estadu Demokrátiku Relatóriu ne’e publika iha Novembru 2015, inisiativa ba peskiza ida ne’e hala’o bazeia ba dadus insidente violénsia no mudansa situasaun iha aspetu sósiu-polítiku no ekonómiku ne’ebé mosu iha Timor-

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

22

Leste, Belun deteta husi monitorizasaun programa AtReS. Ezisténsia grupu ka organizasaun bele iha implikasaun ba estabilidade polítiku nasaun nian. Importante mós atu rekoñese katak grupu ne’e mosu tanba fallansu iha sistema polítika ne’ebé afeta ema balu nia persepsaun ba lejitimidade Estadu nian. Hanesan ezemplu grupu Concelho Populár De Defesa – Republica Democrático Timor-Leste (CPD-RDTL), Concelho Revolução Maubere (CRM) no grupu sira seluk mosu, bazeia ba peskiza ne’e hatudu katak sira sente marjinalizadu. Deskontentamentu hahú mosu ho eskala boot husi grupu sira ne’e nu’udar opozisaun, hodi halo protestu ba sistema ukun nasaun ninian. Indikasaun ne’e eziste maka’as no ikus mai kria polémika oioin iha públiku. Nu’udar nasaun post konflitu no konsideradu sei frajíl, ho kondisaun ne’e bele iha poténsia boot atu hamosu konflitu iha aspetu oioin no bele afeta ba prosesu dezenvolvimentu. Ho preokupasaun hirak ne’e, Primeiru Ministru Quintu Governu Konstitusional Sua Excia Xanana Gusmão foti problema liga ba CPD-RDTL ba meza Parlamentu Nasionál hodi debate ezisténsia CPD-RDTL. Rezultadu debate mak Parlamentu Nasionál hamosu rezulusaun No. 5/III/2014 hodi taka no hapara atividade organizasaun CDP-RDTL no mós grupu ki’ik sira seluk. Rezolusaun Konsellu Ministru No. 8/2014 hodi fó mandatu ba F-FDTL no PNTL atu halo operasaun konjunta ho naran ‘HABELUN’ iha fulan Marsu no Abríl 2014 ba hapara sira nia atividade no rekolla atributu organizasaun ne’e hanesan farda, dokumentu, bandeira no sasán seluk ne’ebé durante ne’e grupu CPD uza hodi hala’o sira nia atividade. Literatura husi akadémiku balu konsidera katak Estadu ne’ebé koko atu kria ‘unidade’ polítika liuhosi forsa kontra sira nia sidadaun, sei hafraku sira nia lejitimidade rasik. Aproximasaun ne’ebé persuasivu ba rezolve hun no abut husi konflitu sei hetan solusaun ne’ebé di’ak liu no pás ne’ebé sustentável liu. Atu ba públiku klaru kona-ba ezisténsia CPD-RDTL no razaun sira ne’ebé Estadu foti ho nia implikasaun sira ba futuru Estadu demokrátiku, Belun hakarak esplora istória CPD-RDTL mosu, razaun sira hodi Estadu taka no implikasaun sira ba futuru, hodi bele rekomenda asaun konstrutivu sira tantu husi sosiedade no Estadu hodi kontribui hamutuk ba dezenvolvimentu no estabilidade Timor-Leste. Rekomendasaun Polítika Sira ne’ebé mak sai Prioridade ba Peskiza ne’e.

1. Husu ba Sua Excelensia, Prezidente da Repúblika atu halo eventu nasionál hodi akumula eís membru

CPD-RDTL sira balun ne’ebé seidauk entrega sasán sira (hanesan farda militar, Boñas, no armamentu militár sira seluk tan) bele iha oportunidade atu entrega ofisialmente sasán ne’ebé uluk sira uza ba luta rezisténsia ba muzeu nasionál;

2. Hanoin ba implikasaun sira husi movimentu grupu balun iha futuru, presiza kria mekanizmu imediatu hanesan diálogu hodi responde situasaun ba mantein estabilidade nasionál nian;

Kona-ba rekomendasaun númeru (1) leten, husi Gabinete prezidente seidauk iha asaun ba rekomendasaun ne’e. Maibé parte númeru (2) maski la halo iha nivel nasionál maibé Prezidente da Repúblika Demokrátika Sr. Tau Matan Ruak halo planu duni ka programa vizitasaun ba suku sira hamutuk 442 hasoru direta ba sira uluk sai membru organizasaun CPD-RDTL hamutuk ho komunidade baibain liuliu iha suku Uaibobo Postu Administrativu Ossu, populasaun mai barak hodi hato’o direta sira nia hanoin ba prosesu dezenvolvimentu país ho sira rasik nia partisipasaun no kontribuisaun.

3. Husu Ministériu Agrikultura e Peska (MAP) no Ministériu Komérsiu Indústria no Ambiente (MKIA),

Suporta nafatin atividade kooperativa sira ne’ebé halo tiha ona ba grupu kooperativa ne’ebé envolve sira husi eís membru CPD-RDTL no mós hamutuk ho komunidade baibain ba hametin pás liuhosi atividade.

Governu iha komitmentu atu suporta nafatin atividade kooperativa sira ne’ebé halo tiha ona ba grupu kooperativa ne’ebé envolve sira husi eís membru CPD-RDTL no mós hamutuk ho komunidade baibain ba hametin pás liuhosi atividade. Bazeia ba rezultadu peskiza katak Governu liuhosi DNCP – MKIA, buka dalan ka asisténsia hodi atividade ne’e bele la’o no hetan susesu boot ba harii ka halo mudansa ekonómika liuhosi hasa’e produsaun agríkola no hetan rendimentu direta ba sira ne’ebé envolve iha

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

23

kooperativa. ‘Polítika Governu liuhosi Ministériu Komérsiu Indústria no Ambiente (MKIA) promete atu suporta nafatin atividade kooperativa ba eís membru CDP-RDTL nu’udar sidadaun baibain. Entrevista ho Diretóra Nasionál Das Coopertivas, Micro e Pequenas Empresas (DNCPE) – MKIA atu klarifika Governu nia pozisaun ba implementa kooperativa.’13 DNCPE - MKIA prontu atu fó asisténsia hodi bele alkansa objetivu husi atividade ne’e ba harii ekonomia moris família no mós nu’udar indikadór balu ba harii dame iha komunidade. Iha DMK Sra. Jacinta hato’o katak ‘MKIA hetan knar atu hakbesik ba maluk CPD – RDTL iha tinan rua liubá ne’ebé fila husi Welaluhu, Manufahi. Atu hakbesik no sensibiliza sira fó subsídiu karik sira hakarak atu halo kooperativa nu’udar komunidade. Subsídiu ne’ebé fó mak ho montante $10’000.00 kada grupu. Subsídiu la’ós CPD de’it maibé hanesan mós Organizasaun Bua Malus no grupu seluk hamutuk 38 grupu ne’ebé MKIA hakbesik hodi halo kooperativa. Modelu kooperativa mak hanesan bisnis, karpinteiru, halo to’os no seluk tan hamutuk modelu 13, depende ba sira nia hakarak. Liuhosi aproximasaun no sensibilizasaun membru grupu ne’e halo kooperativa ne’e tuir standar legál’.

V. Konkluzaun

Ho entrevista no mós FGDs ne’e nu’udar parte métodu ida husi peskiza Belun hodi hatene loloos asaun no susesu saida mak Governu halo ona no saida mak sai nafatin dezafiu sira, hodi nune’e ita bele hamosu rekomendasaun ka estratéjia foun tuir situasaun polítika agora ka tuir enkuadramentu legál ba planu dezenvolvimentu durante tinan lima agora no mós futuru oin mai. Bazeia ba rezultadu peskiza no observasaun direta indikasaun hatudu duni katak iha rekomendasaun lubuk ida Governu no parseiru dezenvolvimentu sira responde ona no hatudu duni katak iha mudansa ne’ebé di’ak liuliu iha parte polítika ba asisténsia sosiál idozu sira, veteranu sira, asesu edukasaun, uma sosiál ba ema kbiit laek sira no sira seluseluk tan. Entretantu nune’e maibé iha peskiza ne’e nota nafatin katak iha rekomendasaun lubuk ida mós seidauk hetan asaun pozitivu husi Governu, Estadu no parseiru dezenvolvimentu sira. Tanba ne’e Belun husu nafatin atu bele fó konsiderasaun sériu ba rekomendasaun sira ne’e. Ministériu hotu-hotu iha Governu, presiza tebes servisu hamutuk ho organizasaun sosiedade sivíl sira atu bele sai kontrolu sosiál ba Governu nia prosesu dezenvolvimentu no hadi’ak povu nia moris tuir ida-idak nia programa Ministériu ninian. Nune’e klaru katak ita bele minimiza tensaun konflitu ne’ebé akontese iha komunidade iha país ida ne’e hodi bele alkansa objetivu dezenvolvimentu ne’ebé sidadaun hotu-hotu sinte moris iha dame nu’udar dalan ba moris prosperiu. Ho dezafiu sira leten, husu ba Governu, Estadu no parseiru Dezenvolvimentu sira hotu atu bele konsidera rekomendasaun polítika balu ne’ebé sita iha relatóriu ne’e no to’o agora seidauk iha asaun pozitivu hodi buka meius ba responde.

13 Relatóriu Polítika -“Istória Ezisténsia CPD-RDTL no Implikasaun sira ba Futuru Estadu Demokrátiku” iha 27 Novembru 2015

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

24

VI. Tabela Progresu Advokasia Belun ho Relatóriu Polítika Sira

Títulu – Tinan Publikasaun: Hamenus Tensaun Iha Komunidade ho Asuntu Uma – (Abríl 2009)

• Husu atu halo formasaun tékniku ba Juventude no timór oan sira: ‘Governu liuhosi Sekretáriu Estadu Formasaun Profisionál e Empregu (SEFOPE) halo duni formasaun tékniku ba ema timór oan atu sira iha kbiit rasik no bele asesu ba servisu no mós bele kria indústria ki’ik lokál sira liuhosi ‘Sentru Treinamentu Tibar;

• Lejizlasaun ba rai nian, Kapítulu III hato’o katak “Arrendamentu Soin Metin Iha Fatin Estadu Nian”,

Artigu 6.0 dehan “Hahú Hala’o Aluga Husi Estadu”, Alínea a). Fasilita hela fatin temporáriu ba sidadaun ne’ebé laiha uma rasik”. Maske ona lei nune’e maibé to’o agora seidauk implementa di’ak, ema balun hela iha uma estadu selu, ema balaun to’o agora seidauk selu. Laiha polítika klaru katak to’o tempu ida ema atu sai na’in ba uma ka rai ne’e. Ministériu Justisa liuhosi Diresaun Nasionál Terras e Propriedade (DNTP) mós iha ona polítika oinsá ema atu hela uma estadu no sistema arrendamentu ba Estadu, husi ministériu ne’e halo sosializasaun tama-sai bairru uma sosiál hodi esplika ba komunidade sira ne’ebé hela iha propriedade ka uma estadu.

• Rekomendasaun ba Governu atu halo uma ba ema kbiit laek sira: Governu liuhosi Ministériu Solidariedade Sosiál Millennium Development Goals (MDG) harii ona uma 5 ba kada aldeia, iha fatin barak territóriu Timor-Leste maske nia rezultadu família balun lakohi atu ba hela iha bairru foun ne’e;

• Rekomenda atu Governu buka solusaun ba uma MDG sira ne’ebé komunidade la ba hela:

Governu hanoin ona katak uma MDG ne’ebé família kbiit lae sira lakohi ba hela, iha planu seluk atu haruka funsionáriu sira ne’ebé uma dook hanesan profesór sira bele uza uma ida ne’e atu hela no servisu14;

• Rekomendasaun atu halo diálogu Nasionál entre IDP ho Komunidade bairru: Governu –MSS ho

programa ba reintegrasaun husi krize 2006 to’o 2009 halo ona diálogu ho ema IDP sira fila ona ba uma hela fatin, antes ne’e iha tempu ne’ebá ekipa reintegrasaun husi MSS no uma na’in ba hasoru komunidade iha fatin refere atu simu fali maluk IDP sira hodi filafali ba sira nian uma hela fatin. NGO Belun mós envolve iha prosesu ne’e ho naran programa “Hametin Dame” ne’ebé hetan apoiu husi IOM ba prosesu reintegrasaun komunidade;

• Rekomenda ba Governu atu hadi’ak uma komunidade sira ne’ebé hetan estragus iha krize 2006:

Governu liuhosi MSS ho programa reintegrasaun fó osan ba família sira ne’ebé sira nia uma hetan estragu no sunu atu halo reabilitasaun fali tuir nivel estragu hanesan kategoria –(A=$4,500.00; B=$3,400.00; C=$2,500.00 no D=$1,500.00);

Títulu – Tinan Publikasaun: Identidade Relijiaun ho Konflitu – (Agostu 2009)

• Husu atu Governu Ministériu Justisa kria Dekretu Lei ida hodi garantia sidadaun ka husi rai seluk iha liberdade atu hala’o sira nia fiar relijioza nian: Lei Konstituisaun Da Repúblika “Fó Liberdade

Ba Ema Hotu Atu Hatudu Sira Nian Fiar”; Artigu 12.odehan (Estadu no relijiaun sira) alínea 1).

14 Rezultadu entrevista ho Sr. Mateus da Silva (Diretór Nasionál) Diresaun Nasionál de Asisténsia Sosiál – Ministériu Solidariedade Sosiál, Repúblika Demokrátika Timor-Leste (RDTL)

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

25

Estadu rekoñese no respeita fiar oin-oin, ne’ebé sira-nia organizasaun iha liberdade atu hala’o atividade relijiozu sira, ne’ebé buka halo tuir nafatin Lei-Inan no lei- oan sira. Reforsa ho Artigu

45.o (Liberdade konxiénsia, relijiaun no kultu ninian ) ba alínea 1). Ema hotu tenke iha liberdade

ba konxiénsia, relijiaun no ba kultu, nune’e konfisaun relijiozu sira haketak ho Estadu; 2). Labele halo ta’uk no labele diskrimina (hatún) ema ida tanba nia konviksaun relijioza; 3). Iha garantia ba objesaun tuir konxiénsia, tuir lei haruka; 4). Iha garantia ba liberdade atu hanorin relijiaun ne’ebé de’it, maibé iha relijiaun ida-idak nia. Artigu rua ne’e nato’on no forte ona atu fó garantia ba ema hotu-hotu, tanba ne’e la presiza kria dekretu lei fali. Ne’e duni iha nasaun Timor-Leste kualkér sé de’it nia iha liberdade tomak atu loke sira nian fiar no hala’o iha país ida ne’e, maski nia mai husi sidadania nasaun seluk.15

Títulu – Tinan Publikasaun: Asesu Oportunidade ba Edukasaun – (Maiu 2010)

Kontextu Ba Kurílukum: • Iha nivel eskola sekundária hotu-hotu matéria barak mak laiha livru ho lingua Portugés presiza liu

kompleta referénsia livru husi siénsia naturais, siénsia sosiais: Depois relatóriu ne’e iha ona livru ne’ebé sai nu’udar mata dalan ba prosesu aprendizajen ho lia Tetun, Portugés no Inglés nune’e mós iha ona padraun kurílukum ne’ebé di’ak;

• Iha ejijénsia husi Ministériu Edukasaun atu profesór sira tenke hanorin ho lian Portugés, maibé tuir

realidade profesór sira barak mak seidauk iha kapasidade di’ak ba lian Portugés, tanba ne’e presiza hametin kapasidade profesór liu husi kursu intensivu no agora Profesór sira hetan dala barak ona formasaun ba tékniku hanorin ho uza lia Portugés;

• Lingua Melayu sai nafatin matéria iha kurílukum no bele aplika iha eskola primária too eskola

sekundária tanba estudante sira barak mak kontinua iha nasaun Indonesia no laiha posibilidade sira atu bele kontinua iha nasaun seluk tanba preokupasaun parte ekonomia sá tan atu bele kontinua iha nasaun CPLP. Lingua Tetun mós sai nafatin iha kurílukum importante iha prosesu ensinu no aprendizajen hodi hatudu nafatin identidade nasionál no mós ema barak mak seidauk hatene ko’alia Tetun ho di’ak. Ho preokupasaun sira ne’e to’o agora lia Melayu nafatin uza iha kurrikulum.

Mekanizmu Bolsu Estudu:

• Husu atu hadi’ak sistema bolsu estudu: Maske seidauk la’o di’ak loos maibé Ministériu Edukasaun halo esforsu maka’as ona atu fó bolsu estudu ba estudante timór oan sira liuhosi testing iha nasionál, alumnus husi munisipiu ida-idak mak tun mai Dili hodi buka informasaun no tuir selesaun;

• Hadi’ak mekanizmu fahe informasaun bolsu estudu: Maske seidauk la’o too hetan susesu di’ak

maibé métodu buka kandidatu bolsu estudu komesa la’o di’ak, husi Embasada Amérika servisu hamutuk ho rede NGO Belun atu fahe informasaun bolsu estudu too baze.

Sistema Administrasaun:

• Hato’o ba Ministériu Edukasaun (ME) atu kria farda eskola nasionál: Depois rekomendasaun ne’e hato’o, ME kria farda nasionál ne’ebé uniforme iha eskola sekundária hotu-hotu iha territóriu, tantu eskola estadu no mós eskola privadu atu hatudu ita nia nasionalizmu no depois halo advokasia iha ona farda nasionál ne’ebé hanesan;

Husu atu Suporta Fasilidade Ba Akadémiku:

15Rezultadu entrevista ho Assessor Nasionál Jurídiku iha Ministériu Justisa Sr. Edmundo Caitano, Dili 2016.

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

26

• Fasilidade biblioteka, instituisaun eskola hotu atu hatudu kualidade no prestasaun eskola presiza tebes estudante sira iha referénsia barak liu husi lee livru oin-oin atu sira bele iha koñesimentu barak ba siénsia iha parte sosiál no mós naturais. Maske seidauk to’o kompletu maibé iha eskola lubuk ida mak iha ona fasilidade biblioteka;

• Parte ba atividade extra kurrikulár, ezemplu desportu, arte, jornalista, no liturjia, presiza tebes

suporta ba kada eskola hodi hasa’e ka reforsa talentu estudante no hametin kualidade eskola. Kuaze hotu iha eskola iha ona atividade extra kurrikulár hodi estudante sira bele hasa’e sira nia talentu rasik.

Suporta Fasilidade Konstrusaun Eskola:

• Reabilitasaun ba uma eskola edifísiu no moru eskola iha fatin hotu-hotu ne’ebé hetan estragu iha krize 1999 no 2006 no mós orsamentu ba manutensaun eskola kada tinan involve mós eskola privadu Katólika, Musulmanu no seluseluk tan. Suporta fasilidade saneamentu bee-moos no mós MCK ka sentina iha eskola hotu-hotu iha territóriu hodi alumnus sira moris saudavel tanba dala barak estudante sira ba sentina iha ai-laran no susar tebes ba feto sira. Maske seidauk hotu no la kompletu fasilidade eskola maibé Governu liuhosi Ministériu Edukasaun halo reabilitasaun ba uma eskola lubuk boot iha territóriu Timor-Leste.

Rekomendasaun seluseluk relasiona ho rekursu oin-oin mak tuir mai:

• Haforsa obrigatóriu ba estudante atu dekor ka hatene di’ak kanta inu nasionál, no mós define loloos farda nasionál ba eskola sekundária. Bazeia ba observasaun katak kuaze iha eskola hotu-hotu iha prioridade ba mestre no alumnus atu dekor inu nasionál no iha ona farda eskola.

Títulu – Tinan Publikasaun: Uza alkóliku liga-ba Konflitu – (Outubru 2010)

Ba Polísia Migrasaun Sira: • PNTL – UPF no F-FDTL – Marina no hametin servisu INTERPOL hodi fó seguransa no kontrolu

rigorozu iha fronteira hanesan (Mota-Ain, Aeroportu Nicolao Lobato, Portu Dili), atu nune’e bele kontrola ho mákina deteta atu identifika droga sira. Iha ona sistema seguransa iha fronteira, aeroportu no portu maske sei iha dezafiu barak maibé durante ne’e hatudu ona katak parte seguransa detekta barak ema sira ne’ebé hatama ai-moruk droga mai Timor-Leste. Polísia Timor-Leste hetan duni ema Indonesia ne’ebé lori hela droga sira ne’e mai timór to’o ikus mai haruka fila ba Indonesia.

Ba Governu:

• Rekomendasaun tan ba Ministerio Turismo, Comersio no Indústria (MTCI) bele buka alternativu hodi bele uza tua mutin ba produtu seluk hanesan alkohol ‘anti-séptiku’ atu uza iha ospitál ka buat selu-seluk hodi ema ne’ebé hetan benefísiu ekonómiku husi fa’an alkol bele buka opsaun komersiál alternativu. Loos duni agora daudaun Governu MTCI halo ona fábrika ethanol iha Postu Administrativu Laklubar Munisípiu Manatuto, inisiativa hahú ne’ebé di’ak maske seidauk bele kobre sosa tua husi territóriu hotu-hotu ba redús ema ka joven uza hodi hemu;

• Rekomendasaun refere ba Ministériu Saúde ho nia Departamentu atu reforsa sosializasaun

programa saúde inan no labarik, loke sentru informasaun saúde to’o iha nivel baze. Agora Governu liuhosi Ministériu Saúde ho programa SISKA loke ona sira sentru Saúde iha fatin balun iha komunidade maske seidauk deskobre fatin hotu-hotu. SISKA mak durante ne’e fahe informasaun kona-ba saúde inan, labarik bebé no hahán nutrisia sira.

Hato’o Ba Parlamentu Nasionál Timor-Leste:

• Presiza haforsa vontade polítika ba hatán ka rezolve problema sira kona-ba abuzu bebida alkol sira no ai-moruk droga – narkótiku sira ne’ebé importa husi li’ur nu’udar substánsia ne’ebé sai

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

27

qestionável ba país, alien de ne’e, presiza mós hametin kapasidade Polísia Fronteira (UPF) atu bele iha fasilidade sira forsa liu hodi bele tau matan no kontrola ema sira ne’ebé hatama bebidas alkol iha area fronteira liu husi prosesu ilegál ka kontrabandeadu sira. Maske seidauk fó prioridade ba preokupasaun alkóliku no droga iha Parlamentu nasionál atu sériu debate no hamosu rezolusaun ka dekretu lei ba asuntu ne’e, maibé ko’alia dala barak ona oinsá atu buka solusaun ba asuntu ne’e, Polísia Fronteira mós hetan ona kapasitasaun oinsá atu hasae koñesimentu ba sistema kontrolu no detekta sasán ilegál sira hanesan alkóliku no ai-moruk droga sira.

Hato’o Ba Komunidade Jerál no mós Juventude:

• Ba parte komunidade – iha festa ruma la presiza fó alkóliku barak, bele fó ‘soft drinks’ (bebidas ai-fuan ka bee) barak liu no bele tau matan ba ema ida-ida hemu kuantidade hira – hodi ema hotu bele gostu maibé hamenus risku ba ema ruma sai lanu no iha mudansa ba sira-nia hahalok ne’ebé bele kria risku boot liu ba konflitu. Komesa nota katak iha festa família sira hanesan (kazamentu, oan sarani no seluseluk tan), barak mak la prepara bebida alkóliku sira maibé bebidas ai-fuan no soft drinks sira hodi ne’e bele evita tendénsia konflitu ne’ebé mosu relasiona ho lanu alkóliku.

Hato’o Ba NGO BELUN no Instituisaun Selu-seluk:

• Hato’o mós rekomendasaun ba NGO Belun no mós ba parte parseria seluseluk ne’ebé iha kompeténsia boot atu halo peskiza kle’an liu tan kona-ba kontextu kondisaun atuál ba asuntu ai-moruk droga sira ne’ebé agora espalladu iha Timor-Leste. Dala ruma ema servisu iha governu, ema seguransa, ema kompañia privadu, komunidade jerál no juventude mós bele involve nu’udar kontributór no mós konsumidór ba ai-moruk droga sira – narkótiku. Relasiona ho rekomendasaun ne’e NGO Fundasaun Mahein Nia Lian Nú 100, 14 Maiu 2015 ho títulu “Droga Ameasa A Timor-Leste?”

• Hato’o ba organizasaun liga ba juventude, ezemplu UNICEF no CVTL atu fó treinamentu ba

juventude kona-ba abilidade moris (Life Skills), involve mós ema nia hahalok ba konsume alkóliku; Hato’o ba NGOs sira hanesan, primeiru, PRADET, no mós Fundasaun Alola no NGOs selu-seluk involve mós parte governu – refere liu ba Departamentu Saúde Mentál atu reforsa tan programa edukasaun sívika no halo sosializasaun ba komunidade no mós juventude kona-ba saúde fíziku no mentál ne’ebé efeitu husi alkol no mós husi ai-moruk droga sira – narkótiku ne’ebé agora daudaun espalladu ona iha territóriu Timor-Leste. Relasiona ho rekomendasaun ne’e NGO Belun halo beibeik ona treinamentu kona-ba “Transformasaun Konflitu (TK)”. Materia ne’ebé fó ba sira mak husi TK1 to’o TK6, iha ne’ebé sempre ko’alia kona-ba impaktu alkóliku no ai-moruk drogra ba membru RPRK sira iha Postu Administrativu 43.

Títulu – Tinan Publikasaun: Impaktu Kostume Kultura Fetosaa-Umane Ba Komunidade Nia Moris

Ba Governu: • Hato’o ba Sekretáriu Estadu Kultura, presiza hili assessor husi lia-nain sira husi distritu-13, atu

ko’alia kona-ba kultura iha nivel nasionál iha país ida ne’e, sira presiza fó hanoin iha parte sosio-ekonomíku kulturál, polítiku bainhira estadu Timor-Leste presiza iha kondisaun hodi harii dame. Governu liuhosi Ministériu Justisa Diresaun Nasionál ba Lejizlasaun komesa tun ba baze hodi halo sosializasaun ba asuntu ne’e. Tempu besik oin sei hamosu dekretu lei hodi regula sasán sira ne’e;

• Hato’o ba Sekretáriu Estadu Kultura hodi fó apoiu orsamentu no materiál ba kultura liu husi servisu hamutuk ho TVTL hodi reforsa programa publikasaun kultura iha televizaun, Casa Produção Audiovisual (CPA), Radio hodi fó sai kona-ba kultura ne’ebé mak eziste iha nasaun. Maski la loke sentru kulturál la to’o iha baze nivel suku ne’ebé hato’o iha rekomendasaun ne’e maibé Governu

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

28

liuhosi Sekretáriu Estadu Kultura iha ona planu feitu atu harii “Sentru Kultura” iha Dili atu rai sasán no informasaun kultura husi bei’ala sira to’o agora ba jerasaun foun sira atu hatene kultura timór rasik. Planu ne’e hato’o ona husi Diretora Nasionál Arte e Kultura iha Diskusaun Meza Kabuar iha JL Vila dia 11 Outubru 2016;

• Governu liu husi Sekretáriu Estadu Kultura, MTCI no SEJD kontinua hala’o programa kultura ne’ebé

halo ona, programa kultura sira ne’e mós bele mai halo iha baze ba fatin hotu-hotu, alien de halo ona iha foho Ramelau. Governu iha planu ba ne’e asuntu ne’e depois Sentru Kultura ne’e harii ona. Governu liuhosi Ministériu Turizmu no Kultura iha programa ba asuntu ne’e, foin Outubru 2016 sira halo duni festa kultura iha Postu Administrativu Maubisse;

• Rekomenda atu halo eventu nasionál festa kulktura: Governu husi Ministériu sira ne’e halo beibeik

ona festa kultura iha nivel Munisípiu, maske seidauk boot liu maibé iha ona esforsu lubuk ida, ne’e parte hahú ne’ebé di’ak tebes, presiza beibeik tan hodi komunidade sai na’in ba nia kultura rasik. Husi Sekretáriu, iha grupu entretenimentu barak mak agora halo dansa tradisionál no uza sasán timór nian hanesan – (tais, kaibau, morten, surik, babadok nsst.). Grupu sira ne’e mak “Lee Ziaval, Arte Moris, nsst);

• Husu ba Governu atu fó ajudu ba lisan sira atu reabilitasaun sira nian uma-lisan ne’ebé hetan

estragus husi funu: Maske la’ós totálmente hetan apoiu husi Governu – Ministériu Turizmu no Kultura, maibé ho inisiativa husi uma lisan na’in rasik komesa harii ka halo reabilitasaun ba sira nia uma lulik, tuir mai Governu liuhosi Ministériu ne’e suporta osan uitoan ba parte publikasaun liuhosi TVTL ka media sira;

• Rekomenda ba Governu atu harii sentru Kultura: Governu liuhosi Ministériu Turizmu no Kultura harii

ona “Sentru Kulturál” iha Munisípiu, porezemplu harii ona Munisípiu Lautem nu’udar pilotu maibé planu futuru mai sei harii tan iha Munisípiu sira seluseluk no iha ona planu atu harii sentru kultura iha nasionál.

• Rekomenda atu fó treinamentu ba Juventude: Belun servisu hamutuk ho Sekretáriu Estadu

Juventude e Desportu halo beibeik ona treinamentu hodi hasa’e kapasidade Juventude;

• Governu no orgaun Sosiedade Sivíl sira halo kooperasaun atu dezenvolve Lei tradisionál sira iha prosesu tara-bandu: NGO Belun rasik fasilita RPRK iha Postu Administrativa balun hodi sira rasik bele kria Lei tradisionál balun relasiona ho programa Tara-Bandu ne’ebé implementa ona fatin refere ne’ebé hetan suporta husi sistema osan ki’ik Belun nia. Hanesan Lei tradisionál Tara-Bandu iha Ermera, Maubisse, Alas no fatin seluseluk iha Timor-Leste;

• Husu ba lia Na’in sira atu hametin sistema kultura: Iha ona Lia-Nain ba kada suku iha territóriu

Timor-Leste ne’ebé sai membru Konsellu Suku, sira nia papél mak hametin no haburas sistema kultura iha lisan oioin no uza sistema ne’ebé rezolve kazu-kazu sosiál iha komunidade;

• Rekomenda ba lei tara-bandu ba minimiza gastu iha festa kultura fetosaa-umane: Iha Ermera,

Oekusse, Maubisse iha akordu eskrita iha sistema Tara-Bandu atu tau atensaun ba sasán hirak ne’e, hodi fó prioridade ba sira nia oan nian eskola iha futuru.

Belun no Centre for International Conflict Resolution (CICR) nian resposta: Atu responde ba rezultadu peskiza ida ne’e, Belun no CICR sei halo esforsu hanesan tuir mai:

• Ba kada relatóriu Belun sempre halo publikasaun liuhosi atividade semináriu nasionál no mós liuhosi website. Dala barak mós Belun halo advokasia liuhosi enkontru direta ba autór xave iha

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

29

kada Ministériu ka Diresaun Nasionál ka Departamentu ne’ebé iha servisu fokus ba asuntu sira ne’e. Modelu advokasi ne’e ba relatóriu hotu-hotu iha Belun;

• Sistema Atensaun no Responde Redu (AtReS) halo duni ne’e liuhosi enkontru trimestrál ho membru

rede sira (RPRK) iha Postu Administrativu 43 iha territóriu Timor-Leste hodi fahe informasaun kona-ba relatóriu hotu-hotu ne’ebé Belun prodús ona.

Títulu – Tinan Publikasaun: Impaktu Sosiál Husi Prosesu Administrasaun Subsídiu ba Veteranu Sira – (Janeiru 2013)

Prosesu Hadi’ak Verifikasaun no Baze de Dadus: • Iha Kuartu Governu Konstituante iha tempu ukun Sr. Julio Meta Malik nu’udar Sekretáriu Estadu ba

Veteranu no Antigo Kombatente halo revizaun lubuk ida ba dadus ne’ebé indikasaun la tuir kritéria, konsege kansela ema lubuk boot ida.

Seguransa ba ema benefisiáriu sira:

• Maioria Veteranu sira nia tinan mak 40 ba leten no iha asuntu saúde hanesan disabilidade no vulneravel relasiona ho asuntu ba distánsia fatin pagamentu ne’ebé dook no iha potensiál boot ba ameasa krime. Hodi hatán ba problema sira ne’e, Belun rekomenda tuir mai: Loke banku iha nivel distritu hodi povu, liuliu veteranu sira bele rai osan tanba seguru liu ba sira no mós ho programa ne’e bele muda sira nia hanoin oinsá atu rai osan ba futuru moris família duké tenke uza ba atividade ne’ebé la fó vantajen pozitivu ba mudansa moris família, banku hirak ne’e mak hanesan (ANZ; BNU; Mandiri; Banku Nasionál Komérsiu Timor-Leste; Governu-nia sistema mikro finansas (SEFOPE). Relasiona ho asuntu ne’e BNCTL loke ona nia banku filial iha Munisípiu 12 no Enklave Oekuse hodi atende asuntu ne’e ona.

Frakeza iha sistema fahe osan pagamentu iha banku, hodi hatán ba problema sira ne’e, Belun rekomenda ba governu atu tau matan ba:

• Harii Konsellu Veteranu hodi bele haklaru mekanizmu, simu reklamasaun husi veteranu sira atu bele responde dezafiu sira ne’ebé tarjetu benefisiáriu sira hasoru. Agora harii ona Konsellu Veteranu ona atu bele atende ejijénsia sira ne’e iha Munisípiu 12 no Autonomia Enklave Oekusse;

• Presiza iha koordenasaun no komunikasaun nakloke entre instituisaun tolu hanesan (Sekretáriu

Estadu Veteranu, Ministériu Finansas no banku) hodi kria planu hamutuk kona-ba prosesu no oráriu ba distribuisaun osan no sosializa planu oráriu ne’e ba benesifiáriu sira – (sá data mak sira bele mai simu osan iha banku). Nune’e mós entre instituisaun tolu ne’e kria sistema ida oinsá atu halo monitorizasaun ba prosesu tomak simu osan nian, no entre sira fahe relatóriu ba malu kona-ba rezultadu distribuisaun. Indika katak atu hatudu no fó valor aas ba transparénsia no akontabilidade ba Estadu Demokrátiku no povu tomak. Konsellu Veteranu ne’ebé harii ona bele servisu hamutuk ho Banku BNCTL iha kada Munisípiu atu atende asuntu hirak ne’ebé hato’o ona iha rekomendasaun ne’e.

Impaktu Sosiál Konflitu kona-ba Utilizasaun Osan Subsídiu Konflitu ne’ebé mosu entre família:

• Laiha lei ida ne’ebé atu minimiza direitu oan feto atu simu subsídiu veteranu husi sira nian inan ka aman ne’ebé mate husi funu libertasaun;

• Belun uza duni Rede Pevensaun no Responde Konflitu (RPRK) ne’e hodi fahe relatóriu polítika no

seluk ba veteranu no sira nia família;

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

30

• Husu atu harii konsellu veteranu: Ho Konseluu Veteranu ne’ebé harii ona agora bele responde preokupasaun hirak ne’e.

Asuntu ba programa Edukasaun ba Família Veteranu sira:

• Halo sosializasaun no esklaresimentu ba família veteranu sira kona-ba programa bolsu estudu no treinamentu vokasionál ba veteranu sira hotu nia oan sira husi nasionál to’o iha baze. Iha duni ona polítika atu fó bolsu estudu ba veteranu nia oan sira maibé mekanizmu atu fó identifika veteranu se nia oan mak iha direitu atu hetan asisténsia ne’e. Ba oin sei presiza hadi’ak di’ak liu tán.

Títulu – Tinan Publikasaun: Tara-Bandu ho Nian Papél ba Prevensaun Konflitu iha Timor-Leste – (Dezembru 2014)

Governu no Estadu: • Estabelese “Grupu Servisu” ne’ebé lidera husi Ministériu Justisa hamutuk ho Ministériu Solidaridade

Sosiál: Governu liuhosi Ministériu Justisa iha ona planu no hanoin ona atu kria ezbosu lei nu’udar projetu Lei kustumeriu ne’ebé importante hodi uza nu’udar meius tradisionál atu rezolve problema sosiál. Projetu lei ne’e atu regularize lei tradisionál hodi la’o tuir jurídiku lei formál maski seidauk aprova no sei prosesa hela iha faze konsultasaun públiku liuliu halo ona iha Munisípiu Covalima-Suai, Bobonaro-Maliana no iha Oekuse-Parte Makasar iha tinan 2016 ne’e. Komunidade apresía no kontente tebetebes tanba ho lei ne’e bele rezolve problema sosiál barak iha komunidade la presiza tenke lori ba tribunál maibé la’ós kazu kriminál;

• Hato’o ba Sekretáriu Estadu – Diresaun Nasionál Prevensaun Konflitu Komunitária (DNPKK) no mós

(Departementu Nasionál ba Harii Pás no Koezaun Sosiál – MSS) atu suporta asisténsia ba programa tara-bandu parte asaun konkretu husi rezulusaun konflitu. MSS liuhosi “Harii Pás no Koizaun Sosiál nune’e mós ba DNPKK suporta ba programa Tara-Bandu iha komunidade ba asuntu sosiál oioin no nota katak iha mudansa iha komunidade duni. Assessor Sosiedade Sivíl suporta duni programa Tara-Bandu iha Postu Administrativu Alas kona-ba regulamentu espesífiku ba halo lutu ba animal no regra sosiál sira ne’ebé sita seluseluk, to’o agora iha ona mudansa boot ba ne’e.

Komisaun Organizadora ba Tara-bandu no Autoridade Lokál:

• Rekomendasaun komesa husi “Komisaun Organizadora Tara-Bandu to’o Lian Na’in no Lider Komunitária”: NGO Belun aplika prosesu ne’e atu orienta komunidade oinsá nia nian envolvimentu iha prosesu Tara-Bandu atu ne’e sira rasik mak sai na’in ba prosesu tomak, antes Belun atu suporta osan ki’ik ruma, sempre fasilita sira oinsá hamosu regulamentu Tara-Bandu no ema nia envolvimentu. Depois sasán sira ne’e kria hafoin Belun suporta osan ba komisaun implementadór porezemplu programa Tara-Bandu iha Munisípiu Ermera, Postu Administrativu Maubisse, Alas Same, Oekusse no seluseluk tán;

• Komisaun ba aplikasaun Tara-Bandu, bainhira sira atu implementa NGO Belun fasilita uluk gia

mata dalan ne’e ka regulamentu Tara-Bandu. Lia-Na’in no Lider Komunitária:

• Rekomendasaun kona-ba Lia-Na’in no Lider lokál husi alínea (1 to’o 3), antes atu realiza ka implementa prátika Tara-Bandu, ekipa Belun sempre vizita sira hodi halo enkontru boot oinsá atu konsidera uma lisan hotu-hotu hodi iha akordu atu uza sasán lulik sira ba Tara-Bandu. Belun mós orienta ekipa ka komisaun implementadór Tara-Bandu atu fó prioridade ba envolvimentu juventude maske sei hatudu difikuldade katak joven sira ladún iha inisiativa atu envolve másimu;

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

31

• Lia-na’in hato’o ba komunidade sira hotu, presiza sira nia suportasaun atu bele servisu hamutuk ho Belun liuhsui ‘Rede Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK) hanoin atu bele realiza Tara-Bandu, iha komitmentu atu halo sosializasaun ba jerasaun foun sira hodi ba futuru mai sira bele hatene no aplika. Iha fatin lubuk ida ne’ebé mak implementa ona Tara-Bandu, sempre liuhosi rede ida ne’e ne’ebé envolve ona mós Lia-Na’in sira no komunidade ne’ebé hela iha fatin refere.

Parseiru Dezenvolvimentu Internasionál:

• Asegura katak doadores ba orsamentu la refere diretamente ba programa tara-bandu no justisa tradisionál seluseluk ne’ebé iha kontradisaun ho lei nasionál (justisa formál) Timor-Leste, konstituisaun no konvensaun ne’ebé iha husi parte Governu. Bazeia ba asuntu ne’e Peace Fund no GIZ suporta orsamentu ba programa Tara-Bandu liuhosi Belun, antes atu implementa sempre fó prioridade oinsá análize relasaun lei tradisionál ho Lei justisa formal atu nune’e la bele iha indikasaun katak Lei tradisionál iha kontradisaun ho Lei Formal.

Sosiedade Sivíl Timorense:

• NGO Belun ne’ebé durante ne’e suporta ba programa Tara-Bandu sempre koko orienta komunidade atu iha regulamentu Tara-Bandu labele iha sansaun boot ne’ebé liu fali kbiit ne’ebé sira iha nune’e sira bele fó prioridade ba família liu-liu ba oan eskola no tratamentu saúde ruma.

Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL):

• Atende prosesu tara-bandu husi hahú to’o remata durante envolvimentu la’o hamutuk ho komunidade no mós kumpriende saida mak sira haree ka sira nia problema ka krime boot. Programa Tara-Bandu iha Ermera Komandante Polísia envolve direta hodi halo sosializasaun Tara-Bandu tama-sai suku, Parte polísia mós orienta grupu Kablehan nu’udar seguransa sivíl ne’ebé prontu ajuda polísia ba atende insidente sira ne’e. Violénsia ne’ebé indika ona ba kriminál PNTL Munisipiu rekomenda ba tribunál maibé insidente ki’ik, bele rekomenda Konsellu Ekipa Tara-Bandu hamutuk ho seguransa Kablehan atu rezolve problema ne’e. Orientasaun iha prosesu dezenvolve regulamentu mós Belun fasilita atu buka ema matenek ba lei sira atu fó perspektiva kona-ba legalidade lei tradisionál ne’ebé atu uza.

Rekomendasaun ba NGO Belun:

• Belun to’o agora oferese gia/mata-dalan ba membrus AtReS ba prevensaun konflitu no mós ‘Rede Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK)’, oinsá atu dezeña, implementa no mós maneja tara-bandu husi sira rasik, inklui oinsá atu garantia komunidade sira no mós membrus PNTL atu envolve másimu. Harii kapasidade ba lider lokál, membru konsellu suku sira no mós membru rede sira (RPRK) husi programa AtReS nian atu sira bele kumpriende di’ak oinsá atu fasilita mediasaun hodi bele rezolve problema sira ba responde konflitu ne’ebé aplika prátika regulamentu tara-bandu ne’e rasik; Suporta membrus RPRK atu sosializa regulamentu tara-bandu to’o nivel aldeia inklui mós aldeia remotas. Belun hamutuk ho rede (RPRK) ne’ebé envolve mós polísia iha nivel Postu Administrativu dala barak ona hodi dezeña hamutuk Tara Bandu oinsá atu hetan rezultadu ne’ebé di’ak ba minimiza pontensialidade konflitu hanesan iha Munisípiu Ermera, Maubisse, Alas, Oekusse no fatin seluseluk tán. NGO Belun mós to’o agora fó treinamentu ba rede (RPRK) kona-ba transformasaun konflitu oinsá atu iha kbiit rasik ba halo mediasaun ka fasilitasaun ba konflitu ne’ebé akontese iha sira nian hela fatin. Iha parte seluk Belun sempre fasilita rede ne’e atu sosializasaun regulamentu to’o nivel aldeia liuliu ba Postu ka suku sira balun ne’ebé implementa ona programa Tara-Bandu.

The Asia Foundation:

• Dezeña programa ne’ebé hatudu ka reflekta ezisténsia no mós influénsia husi tara-bandu, bainhira atu oferese suporta teknikál ba autór seguransa PNTL no mós autór jurídiku lokál sira seluk; Konsidera uza tara-bandu liuhusi ezisténsia no mós programa sira ba futuru inklui sasan ba programa husi Polísia Komunitária, karik manuál ba transformasaun konflitu lahatudu efetivu; Asegura katak tara-bandu sai nu’udar inisiativa ne’ebé konduzida husi komunidade rasik, ho

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

32

enkuadramentu legál ba halo M&E ne’ebé bele identifika hodi sukat impkatu ne’ebé rezulta, ka parte balun ne’ebé sei falta husi ne’ebá. The Asia Foundation to’o agora suporta duni PNTL liuhosi programa “Konsellu Polisiamentu Komunitária (KPK)” iha territóriu Timor-Leste tomak, no agora harii ona iha nivel suku hamutuk 123 suku, to’o agora ba kada Munisípiu iha ona KPK iha suku 10 seidauk envolve Munisípiu Lautem no Oekuse tanba iha hela prosesu koordenasaun ho komandante PNTL Munisipál, kada suku polísia ema na’in ida atu tau matan to’o aldeia sira. Programa ne’e tau matan ba asuntu-asuntu sosiál relasiona ho insidente violénsia Doméstika. KPK halo planu asaun ba asuntu hanesan – (halo mediasaun no fasilita diálogu ba insidente violénsia sira no mós halo sosializasaun ba lei Violénsia Doméstika no programa sira seluk tán.

Ba Instituisaun Hotu-hotu:

• Reforsa liña koordenasaun entre instituisaun Governu no Sosiedade Sivíl ba apoiu atividade tara-bandu atu nune’e la akontese dupla ba apoiu finanseiru ba atividade ne’e iha fatin ne’ebé hanesan no evita ba programa tara-bandu hanesan projetu ne’ebé ho orsamentu boot. Belun nia advokasia ba Governu liuhosi servisu hamutuk ho Sekretáriu Estadu Meiu Ambiente – MKAIA iha Kintu governu konstituante, Diresaun Nasionál Koizaun Sosiál, Diresaun Nasionál Prevensaun Konflitu Komunitária (DNPKK) iha Ministériu Interior ba apoiu implementa programa Tara-Bandu iha komunidade.

Títulu – Tinan Publikasaun: Dinámika Konflitu no Violénsia Liga ba Arte Marsiál iha Timor-Leste (Maiu 2014)

• Belun halo advokasia nafatin liuhosi semináriu nasionál, Diskusaun Meza Kabuar atu debate asuntu Arte Marsiais. Ho hanoin ida katak atu buka solusaun ne’ebé justu ba ezisténsia grupu hirak ne’e iha Timor-Leste. Tempu besik oin mai mós Belun hamutuk ho Gabinete Primeiru Ministru halo diskusaun oinsá hamosu lei kona-ba ezisténsia grupu ne’e no oinsá sira nia papél kria estabilidade nasionál sira nia envolvimentu iha prosesu dezenvolvimentu nasionál. Governu hasai ona rezolusaun ba taka grupu arte marsiais tolu (KORKA, Kera Sakti no PSHT) hodi minimiza tensaun maibé ne’e la’ós lei ne’ebé bele regula grupu sira ne’e.

Títulu – Tinan Publikasaun: Prosesu Pagamentu Ba Idozu sira no Potensialidade ba Konflitu

Ameasa Seguransa Ba Benefisiáriu Sira: • MSS hamutuk no BNCTL iha oráriu fiksu ba idozu sira atu mai ofísiu BNCTL hodi simu sira nian

osan. Sira mós sempre fahe informasaun ba xefe suku no aldeia atu fó hantene katuas ferik sira, maske durasaun fulan neen mak foun simu dala ida;

• Ba iduzu sira ne’ebé fatin dook mós to’o agora MSS no BNCTL identifika ona no ba sira ne'ebé

mak moras ka katuas no ferik liu ekipa BNCTL la’o to’o sira nian hela fatin hodi fó sira nia osan iduzu;

• Bazeia ba entrevista ho Diretór Sr. Leonito iha kada Munisipiu loke ona sentru atendementu husi

MSS-SESS atu bele simu no hatán kada reklamasaun husi idozu sira. Ba kestaun ne’ebé ki’ik sira bele responde kedas maibé ba asuntu ne’ebé boot mak foin lori mai MSS-SESS nasionál mak rezolve;

• MSS- SESS no BNCTL agora no ba futuru sempre halo koordenasaun ho parte PNTL atu asegura

seguransa iha prosesu simu subsídiu idozu;

Relatóriu Polítika Ba Dala – 11

33

• Susesu boot ba kooperasaun entre Governu Ministériu Finansas, MSS no BNCTL servisu hamutuk durante ne’e. Governu fó fiar nafatin ba BNCTL atu halo pagamentu ba subsídiu idozus no kompleta karreta ba banku movel iha Munisípiu 12 envolve mós Oekusse;

• Iha ona sistema ka mekanizmu hodi BCNTL lori fila osan husi idozu sira ne’ebé falesidu/a ona no

sira ne’ebé na’in sira to’o agora la mai simu. Osan ne’ebé haruka fila ona ba kaixa estadu. Iha enkontru regulár ne’e BNCTL aprezenta osan ho montante hamutuk $42’840.00 husi dadus idozu sira ne’ebé na’in mate ona hamutuk ema 238. Dadus sira ne’ebé distribui ona to’o dia 17 Outubru 2016 hatudu katak benefisiariu hamutuk 1400 mak mate ona, tempu oin mai sira nia osan sei lori filafali ba kaixa konta estadu nian;

• Ministériu Justisa loke ona sentru iha kada Munisípiu atu atende sidadaun hotu-hotu ba tratamentu

ba billete de identidade sidadania. Títulu – Tinan publikasaun: Istória Ezisténsia CPD-RDTL no Implikasaun Sira ba Futuru Estadu Demokrátiku (Novembru 2015)

• Governu, Estadu ba vizita beibeik fatin ne’ebé eziste maka’as CPD-RDTL atu hodi kolabora di’ak iha prosesu dezenvolvimentu, nune’e mós NGO Belun fasilita no halo kooperasaun Governu lokál iha Ossu Vikeké ba halo soru mutu membru no lideransa CPD-RDTL iha Uaibobo. Mudansa boot liu mak agora sira komesa halo kartaun eleitorál hodi ba partisipa iha festa demokrasia eleisaun prezidensiál no Parlamentár iha 2017. Nu’udar parte asaun ba diálogu ne’ebé rekomenda ba;

• Governu liuhosi Ministériu Komérsiu Indústria no Meiu Ambiente (MKIA) durante ne’e iha

konsistensia atu fó suporta nafatin kooperativa ne’ebé envolve mós sira ne’ebé uluk sai membru ba CPD-RDTL. Kada grupu MKIA fó osan ho montante $10’000.00 US Dollar;

• Depois de aproximasaun husi Governu, Estadu ne’ebé lidera husi Prezidente Taur Matan Ruak nune’e mós organizasaun Sosiedade Sivíl ba membru CPD-RDTL. Agora sira iha konxiénsia ona atu sai nu’udar ema sidadaun ne’ebé di’ak hodi envolve iha prosesu dezenvolvimentu Timor-Leste. Mudansa ne’ebé iha mak agora sira prontu halo tratamentu kartaun eleitorál ona atu tuir eleisaun.